Latvijā gadiem ilgi politikas veidotāji primitīvas pretrunas valodas jautājumos izmantojuši politiskā kapitāla audzēšanai, tādējādi veicinot sabiedrības polarizāciju. "Tā nav veselīga sabiedrība, tā ir patoloģija, kas kļuvusi par normu," trešdien, runājot par ieceri rīkot Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu debates sabiedriskajos medijos krievu valodā, sacīja kultūrpētnieks Deniss Hanovs, mudinot beidzot veidot vienotu valodas telpu. Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele raidījumā "Spried ar Delfi" uzsvēra – atsevišķas informatīvās telpas uzturēšana krievu valodā vairāk nekā 30 gadu garumā neatbilst Satversmei un demokrātijas principiem, tāpēc viņa pauda cerību, ka diskusija par šo tematu turpināsies, jo "šī ir tā iespēja, mums tā jāsaķer!"
Raidījumā "Spried ar Delfi" Ziemele pauda, ka pretošanās pārejai uz sabiedriskajiem medijiem tikai latviešu valodā ir "vairāk nekā 30 gadus ievilkta, milzīga kļūda un problēma, kas patiesībā ir pretrunā gan Satvesmes burtam, gan garam." Viņa norādīja, ka sabiedrības sevis apzināšanās un identitātes atgūšana ir ilgstošs process: "30 gadus esam dzīvojuši droši vien uz Krievijas naudas adatas, ir bijusi okupācijas trauma, kas ir nodarījusi smagas sekas mums kā dzīvam organismam, bet mēs neesam gribējuši paskatīties tai acīs." Krievijas iebrukums Ukrainā licis lietas saskatīt skaidrāk un arī melnbaltāk, tāpēc ir saprotams, ka sabiedrības pieprasījums šo jautājumu sākt risināt ir nobriedis tagad. "Šī ir tā iespēja, mums tā jāsaķer!" pauda tiesnese, mudinot dot iespēju krievu valodā runājošajiem iesaistīties demokrātiskajos procesos caur kopīgu latviešu valodas telpu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!