Lai gan Ukrainas iebrukuma Krievijas Kurskas apgabalā mērķi joprojām nav skaidri, tas apliecina Ukrainas armijas jaudu manevru karā, piektdien "Delfi TV" raidījumā "Spried ar Delfi" sacīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Manevra apstākļos ukraiņu spēkiem ir pārsvars, neskatoties uz to, ka gaisā dominē Krievijas bruņotie spēki. Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš pauda – ar esošajiem resursiem ukraiņi Kursku diez vai ieņems, taču varētu pārraut nozīmīgu Krievijas armijas apgādes ceļu. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docētāja, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Elīna Vrobļevska vērtē – šī operācija ļāvusi parādīt, ka Ukrainas Bruņotie spēki var pārņemt iniciatīvu, tādējādi palielinot spiedienu uz sabiedrotajiem, lai paātrinātu un pastiprinātu militārās piegādes un ļautu Ukrainai brīvāk rīkoties ar sabiedroto militāro palīdzību Krievijas teritorijā.
"Redzam, ka Ukrainas sabiedrotie ir politiski ļoti atbalstoši un ārkārtīgi tiek uzsvērts, ka šī nav invāzija, bet gan pašaizsardzības manevrs, uz ko Ukrainai ir pilnības tiesības. Vienlaikus tas nav mudinājis sabiedrotos "atplaukt" papildus iniciatīvās uz piegādēm un atļaujām, kā Ukraina var ar to rīkoties," rezumēja pētniece.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
