Foto: AFP/Scanpix/LETA

Bijušais Nīderlandes premjerministrs Marks Rite 1. oktobrī svinīgā ceremonijā Briselē oficiāli stājās NATO ģenerālsekretāra amatā, pārņemot pilnvaras no līdzšinējā vadītāja Jensa Stoltenberga. Vai jauns vadītājs nozīmēs NATO uzņemtā aizsardzības politikas kursa maiņu, cik lielas pilnvaras un ietekme ir NATO ģenerālsekretāram un vai organizācijas vadības maiņa var ietekmēt drošību Baltijas reģionā, ceturtdien, 3. oktobrī, plkst. 12.00 raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns diskutēs ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu un Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāju Jāni Karlsbergu.

Par to, ka no 1. oktobra Stoltenbergu NATO ģenerālsekretāra amatā nomainīs bijušais Nīderlandes premjers Rita, tika ziņots jau 25. jūnijā. Rite galīgo uzvaru par alianses ģenerālsekretāra amatu guva, kad savu kandidatūru atsauca viņa pēdējais konkurents – Rumānijas prezidents Klauss Johanniss.

Svinīgajā uzrunā, stājoties amatā, Rite uzsvēra savu atbalstu Ukrainai: "Mums ir jādara tā, lai Ukraina izturētu kā suverēna, neatkarīga, demokrātiska nācija." Taču citas viņa prioritātes būšot alianses atturēšanas spējas un aizsardzība, un šim nolūkam, viņaprāt, ir jāpalielina izdevumi. "Mums ir jātērē vairāk. Mums ir jāpastiprina sava kolektīvā aizsardzība," pasvītroja Rite.

Lai nonāktu NATO ģenerālsekretāra amatā, Ritem bija jāsaņem visu alianses dalībvalstu atbalsts, taču vēl gada pirmajā pusē iebildumus pret viņa kandidatūru izteica Turcija un Ungārija, atbalstu vilcinājās sniegt arī Slovākija. Piemēram, Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto martā pauda, ka "noteikti nevaram atbalstīt tāda cilvēka ievēlēšanu par NATO ģenerālsekretāru, kurš iepriekš vēlējās nospiest Ungāriju uz ceļiem." Ungārijas pretestība bija saistīta ar to, ka Rite Nīderlandes premjerministra amatā atbalstīja noteikumus, kas sasaista piekļuvi Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem ar likuma varas ievērošanu. Līdz ar to ES aizturēja vairākus miljardus eiro, kas bija paredzēti Ungārijai.

Tomēr pēc Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna un Rites tikšanās jūnija vidū Ungārijas pozīcija mainījās, jo Rite esot sniedzis rakstiskas garantijas, ka ievēros vēl Stoltenberga panākto vienošanos ar Ungāriju. Šī vienošanās paredz, ka Ungārija nebloķēs NATO aktivitātes ar mērķi palīdzēt Ukrainai, savukārt pašai Ungārijai nebūs jāpiedalās nekādā militārā darbībā ārpus Ungārijas teritorijas un Ungārijas teritorija netiks izmantota, lai sniegtu atbalstu Ukrainai. Stoltenbergs iepriekš skaidroja, ka "no Ungārijas personāla neviens šajās aktivitātēs nepiedalīsies, un to atbalstam netiks izmantoti Ungārijas līdzekļi."

Savukārt Turcija bija paudusi bažas, ka jaunais NATO ģenerālsekretārs varētu būt neobjektīvs, vairāk virzot Eiropas Savienības dalībvalstu intereses. Tāpēc viens no atbalsta uzstādījumiem bija Ritem nepakļauties Grieķijas un Kipras spiedienam, ar kurām Turcijai ir ilgstoši teritoriālie strīdi. Tāpat Turcija vēlējās, lai Ankarai ļautu pievienoties NATO partnerībai ar Eiropas Savienību un tiktu nodrošnāts tas, ka NATO sabiedroto starpā nav aizsardzības eksporta ierobežojumu.

Pēc ziņām par alianses dalībvalstu lēmumu atbalstīt Rites kandidatūru eksperti atzinuši, ka viņam priekšā nebūs viegli uzdevumi. Jācīnās ar problēmām, kuras radījis Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu, jārēķinās ar iespējamu Donalda Trampa uzvaru ASV vēlēšanās, kā arī konflikta saasināšanos Tuvajos Austrumos.

Jau vēstīts, ka bijušais Norvēģijas premjerministrs Stoltenbergs NATO ģenerālsekretāra amatu ieņēma kopš 2014. gada. Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Stoltenberga pilnvaru termiņš tika vairākkārt pagarināts, jo dalībvalstis nespēja vienoties par piemērotu viņa pēcteci.

NATO ģenerālsekretārs ir atbildīgs par sanāksmju vadīšanu un dažkārt delikātu konsultāciju organizēšanu starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka organizācija, kas darbojas uz vienprātības pamata, var turpināt darbu. Ģenerālsekretārs arī nodrošina, ka alianses lēmumi tiek īstenoti, un runā visu dalībvalstu vārdā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!