Saeima nesen otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz iespēju varmākam piemērot elektronisko uzraudzību. Kā šāda uzraudzība darbosies praktiski, cik efektīva tā varētu būt, kā tiks lemts, kam tā piemērojama, ko tā mainīs policijas ikdienas darbā un vai tiešām mazinās vardarbības gadījumu skaitu, par to pirmdien, 7. oktobrī pulksten 12 žurnāliste Laura Ozoliņa izjautās Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšnieku Andi Rinkevicu un biedrības "Centrs MARTA" politikas koordinatori Beatu Joniti.
Kā ziņots, Saeimas Juridiskās komisijas virzīto grozījumu mērķis ir mazināt vardarbību ģimenē un veicināt sabiedrības drošību kopumā.
Elektroniskā uzraudzība ir intensīvas kontroles pasākumi, kurus nosaka tiesa, lai ierobežotu brīvu pārvietošanos. Lai īstenotu elektronisko uzraudzību, pie ķermeņa piestiprina elektronisku ierīci, kas ļauj kontrolēt personas atrašanos noteiktā vietā un laikā.
Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka aizdomās turētai vai apsūdzētai personai, kam kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēšanās noteiktā vietā, nodošana policijas uzraudzībā vai mājas arests, ierobežojumu ievērošanas kontrolei varēs piemērot nepārtrauktu elektronisko uzraudzību, izmantojot elektronisku ierīci. Tāpat paredzēts noteikt, ka drošības līdzekļa izpildes elektroniskā uzraudzība piemērojama vienīgi, ja ir pamats uzskatīt, ka aizdomās turētā vai apsūdzētā persona rada augstu vardarbības risku citai personai.
Drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību gadā vidēji varētu piemērot 400 aizdomās turētām vai apsūdzētām personām, pauž likumprojekta autori.
Paredzēts, ka drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību veiks Valsts policija. Savukārt, lai noteiktu kārtību, kādā minētā uzraudzība tiek veikta, tiks paredzēts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus.
Likumprojekts izstrādāts sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Valsts policiju. Diskusijas par likumprojektu notikušas Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Kriminālprocesa likuma darba grupā.
Savus jautājumus raidījuma viesiem sūtiet uz e-pastu spried@delfi.lv vai vietnē slido.com, izmantojot kodu #Vardarbiba.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!