Saeima nesen otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz iespēju varmākam piemērot elektronisko uzraudzību. Kā šāda uzraudzība darbosies praktiski, cik efektīva tā varētu būt, kā tiks lemts, kam tā piemērojama, ko tā mainīs policijas ikdienas darbā un vai tiešām mazinās vardarbības gadījumu skaitu, par to 7. oktobrī raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšnieku Andi Rinkevicu un biedrības "Centrs MARTA" politikas koordinatori Beatu Joniti (JV).
Elektroniskā uzraudzība ir intensīvas kontroles pasākumi, kurus nosaka tiesa, lai ierobežotu brīvu pārvietošanos. Lai īstenotu elektronisko uzraudzību, pie ķermeņa piestiprina elektronisku ierīci, kas ļauj kontrolēt personas atrašanos noteiktā vietā un laikā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!