Latvijā kopš 2019. gada otrā puses spēkā ir stingri kreditēšanas pakalpojumu reklāmu ierobežojumi, taču novērojumi liecina, ka daļa tirgus dalībnieku tāpat atrod veidus, kā reklamēt savus pakalpojumus. "Latvijā esošā prakse ir "aizliedzam visu, atļaujam bišķīt", un tad skatāmies paši, kā tas īstenojas, ka caur mazu robiņu sētā begemotus stumj cauri un tās reklāmas joprojām tur ir," raidījumā "Spried ar Delfi" sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis (ZZS). Lai situāciju mainītu, šobrīd Saeimā tiek virzīta EM gatavotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, to pamatojot ar nepieciešamību prasības sakārtot atbilstoši Eiropas Savienības norādījumiem, taču daļa Saeimas deputātu tajā saskata "ātro kredītu" lobiju.
Tāpēc EM sagatavojusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas jau atbalstīti Ministru kabinetā un pirmajā lasījumā Saeimā. Miezainis klāstīja, ka ar šiem grozījumiem komersantiem tiks pateikts, ka "var reklamēt, bet ievērojot skaidrus nosacījumus." Kā nosacījumu piemērus viņš minēja to, ka nedrīkst veicināt bezatbildīgu aizņemšanos, ir jāinformē patērētājs par to, ka finansējums ir par maksu un cik šī maksa ir liela. "Nedrīkst būt tādas reklāmas, kas saka "paņemiet naudu tagad, dzīvosiet labāk rītdien". Šādas būs tāpat aizliegtas," uzsvēra EM parlamentārais sekretārs.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv