Kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi jau 14 sankciju paketes. Tomēr joprojām uz agresorvalsti pa dažādiem apkārtceļiem turpina plūst sankciju sarakstos iekļautas preces, no kurām daļa palīdz Krievijas militārajai industrijai. Kādi ir izplatītākie sankciju apiešanas ceļi, vai kopš kara sākuma ir mainījusies sankciju pārkāpēju taktika un vai Latvijas tiesībsargājošās iestādes ir spējīgas izsekot sankciju pārkāpumiem, raidījumā "Spried ar Delfi" trešdien, 30. oktobrī, plkst. 12.00 žurnālists Andris Auzāns diskutēs ar Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieku Pauli Iļjenkovu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes priekšnieka vietnieci Sandru Kārkliņu-Ādmini.
Krievijai un Baltkrievijai piemēroto sankciju saraksts ir iespaidīgs, tomēr gan novērojumi, gan dati liecina, ka ar sankciju piemērošanu vien nepietiek, ja to ievērošanas uzraudzībā ir robi.
Pagājušajā gadā vien Latvijas VID Muitas pārvalde novērsusi 7789 pārkāpumus saistībā ar pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju neievērošanu. Tāpat saskaņā ar izskanējušo informāciju kopumā, kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma, ir sākti vairāk nekā 300 kriminālprocesi par sankciju pārkāpšanu, no kuriem šogad vien – 94.
Savukārt FID informatīvā izdevuma oktobra numurā Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže norāda, ka sankciju apiešana ir apzināti organizēts process. Viņa arī min vairākus piemērus, kā tiek slēptas aizliegtās preces. Piemēram, tās uzrāda kā citus priekšmetus – automašīnas vai kravas automašīnas deklarē kā rezerves daļas, lai gan faktiski tās ir pilnībā funkcionējošas, tām izņemtas vien durvis. Savukārt citas preces netiek pareizi deklarētas vai tiek sūtītas ar nepareizu muitas kodu, kā arī bieži vien muitas deklarācijā norādīts neeksistējošs gala adresāts. Pastāvot arī prakse Krievijai paredzētus sūtījumus uz agresorvalsti piegādāt caur Turciju, Centrālāzijas valstīm, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kā arī Ķīnu.
Vienlaikus Braže uzsver, ka būtisks izaicinājums ir divējāda lietojuma preču eksports, kas, apejot sankcijas, var palīdzēt stiprināt Krievijas militārās spējas.
Tāpat ministre atzīmē, ka, lai arī sankciju paketes saskaņotas ES līmenī, to īstenošana ir nacionāla atbildība, turklāt sankciju kontrolē iesaistītas ap 160 dalībvalstu aģentūras. "Diemžēl ne visas aģentūras vienlīdz pamatīgi nodrošina sankciju iedzīvināšanu, un tas rada nesamērīgu slogu ES robežvalstīm ar Krieviju un Baltkrieviju, tostarp Latvijai. Tādejādi tiek arī apietas ES noteiktās sankcijas," skaidro Braže.
Tomēr, par spīti konstatētajiem trūkumiem sankciju piemērošanas režīmā, amatpersonas uzsver, ka sankcijas pret Krieviju strādā un palīdz mazināt tās militārās spējas. Tostarp ES īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans un Braže pēc abu tikšanās šā gada oktobrī atzīmēja, ka Krievijas pieeja divejādas lietojamības precēm un tehnoloģijām, kas var tikt pielietotas militāriem nolūkiem, ir būtiski samazināta. "Lai gan Krievija aktīvi meklē veidus kā apiet sankcijas, tas paliek lēnāk, sarežģītāk un dārgāk," pauda amatpersonas.
Vienlaikus abi arī uzsvēra, ka sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem – ASV, Lielbritāniju un citiem – ir jādara vairāk un jārīkojas straujāk, lai turpinātu sankciju spiedienu pret Krieviju, efektīvi ieviestu noteiktās sankcijas un veiktu efektīvākus pasākumus sankciju apiešanas novēršanai caur trešajām valstīm.
"Sankciju apiešanas kontekstā izgaismojas arī finanšu sektora loma, un arī šajā virzienā ir jāapsver papildu ierobežojoši pasākumi," pēc tikšanās uzsvēra Braže un O'Salivans.
Savus jautājumus raidījuma viesiem sūtiet uz e-pastu spried@delfi.lv vai vietnē slido.com, izmantojot kodu #sankcijas.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!