Lai gan pārtikai kopumā gada laikā Latvijā cenas augušas par aptuveni 4,5%, atsevišķās produktu grupās situācija no patērētāju perspektīvas ir krietni skaudrāka. Kamēr cukura cenas gada laikā ir ievērojami kritušās, citās produktu kategorijās septembrī novērots pieaugums par vairāk nekā 10% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Kādi ir iemesli atsevišķu produktu cenu kāpumam, kurās produktu grupās jārēķinās ar cenu pieaugumu arī turpmākajos mēnešos un kā vērtējamas ekonomikas ministra Viktora Valaiņa ieceres par pārtikas cenu samazināšanu, raidījumā "Spried ar Delfi" ceturtdien, 31. oktobrī, plkst. 12.00 žurnālists Andris Auzāns diskutēs ar Agrāro resursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāju Ingūnu Gulbi un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes priekšsēdētāju Ināru Šuri.
Kopumā pārtikas cenas šā gada septembrī bijušas par 4,5% augstākas nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, tomēr noteiktās produktu kategorijās cenu izmaiņas ir krietni lielākas. Piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada septembrī cukurs maksāja par 19,7% mazāk nekā 2023. gada septembrī, vienlaikus olīveļļas cenas salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn augušas par 30%, svaigo dārzeņu – par 22%, bet sviesta – par 16,6%.
Bankas "Luminor" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, komentējot datus par patēriņa cenu izmaiņām septembrī Latvijā, norādīja, ka "galvenā sliktā ziņa septembra patēriņa cenu datos ir pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums mēneša laikā par 0,7%, kas ir pacēlis uztura produktu gada inflāciju līdz augstākajam līmenim (4,5%) kopš pērnā septembra."
Turklāt viņš atzīmēja, ka šī cenu kāpuma galvenais iemesls nevar būt izmaksu kāpums, jo gada laikā lētākas ir kļuvušas gan pārtikas izejvielas, gan enerģija. Tāpat cenu pieaugumā kopš augusta, viņaprāt, nevajadzētu vainot arī sezonalitāti, jo tipiskā septembrī pārtikas vidējās cenas gandrīz nemainās un cenu kāpums pēc vasaras deflācijas parasti sākas oktobrī. "Tāpēc šādā situācijā pircējiem ir ļoti kritiski jāvērtē piedāvājumi, iespēju robežās aizstājot produktus ar citiem, dodot signālu, ka viņiem šāda rīcība nav pieņemama," iepriekš uzsvēra Strautiņš.
Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis oktobra sākumā prognozēja, ka pārtikas cenas turpinās svārstīgu, bet lēnīgu kāpumu augšup. Viņš arī lēsa, ka daudzās produktu grupās ar lielāku vai mazāku intervālu tiks piedāvātas atlaides.
Prognozes par cenu kāpumu noteiktās pārtikas produktu kategorijās pauduši arī citi. Piemēram, slikto ražu Eiropā dēļ jau ir izteikti brīdinājumi par gaidāmu dārzeņu cenu pieaugumu.
ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas (FAO) pārtikas cenu indekss 2024. gada septembrī bija 124,4 punkti, kas ir par 3% vairāk nekā augustā, un tas ir lielākais mēneša pieaugums kopš 2022. gada marta. Visu indeksā iekļauto preču cenu indeksi ir palielinājušies, pieauguma apmēram svārstoties no 0,4% gaļas cenu indeksam līdz 10,4% cukuram.
FAO arī skaidro, ka augu eļļu cenas kāpušas saistībā ar bažām par sliktākām ražām, savukārt piena produktu cenu pieaugumu veicinājis ļoti lielais pieprasījums Āzijā, kura apmierināšanu apgrūtina Rietumeiropas valstu ražotāju eksporta iespējas un ierobežotie krājumi.
Tāpat vēstīts, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) 28. oktobrī iepazīstināja Zaļo un zemnieku savienības valdi ar pārtikas cenu ierobežošanas plānu. Ministrs esot iecerējis vairākus risinājumus, lai samazinātu pārtikas cenas lielveikalu plauktos.
"Lielveikalu cenu politika, attieksme pret patērētājiem un ražotājiem sasniegusi robežu, kas ir jau ļoti tuvu visatļautībai, un tas ir jābeidz. Teju ik nedēļu mūs sagaida jauni pārtikas cenu paaugstinājumi, kam nav objektīva pamatojuma," pauda politiķis, norādot, ka savulaik izskanējušie argumenti par energoresursu cenām "šobrīd neiztur nekādu kritiku".
Pēc Valaiņa teiktā, piedāvātie risinājumi ir saistīti ar vietējo ražotāju interešu aizstāvību un primāri nepieciešamo pārtikas preču piecenojumu. Izmaiņas varētu skart likumus, kas regulē tirgotāju, ražotāju un patērētāju attiecības, bet izmaiņas nodokļos gan neesot gaidāmas.
Savus jautājumus raidījuma viesiem sūtiet uz e-pastu spried@delfi.lv vai vietnē slido.com, izmantojot kodu #cenas.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!