Latvijā nabadzības riskam ir pakļauts vidēji katrs piektais valsts iedzīvotājs. Tie ir tikai sausi skaitļi, kamēr aiz šiem faktiem neizgaismojas pavisam reālas dzīves, ko nabadzība ietekmē. Kādus dzīvesstāstus esam uzklausījuši, veidojot rakstu sēriju "Izdzīvotāji", kāds atbalsts trūkumcietējiem ir pieejams un kādēļ tomēr daudzi vilcinās ar palīdzības meklēšanu, ceturtdien 14. novembrī, plkst. 12.00 raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runās ar Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieci Elīnu Celmiņu, Latvijas Samariešu apvienības īslaicīgās uzturēšanās mītnes "Austra" vadītāju Iritu Mercu un "Delfi" Analīzes un stāstniecības nodaļas vadītāju Vitu Dreijeri-Smani.
"Delfi" rakstu sērijā "Izdzīvotāji" esam ielūkojušies 15 drosmīgu cilvēku, kuri bija gatavi atklāt nabadzības cilvēcisko seju, dzīvesstāstos. Nepietiekams uzturs, dzīve bez apkures ziemā, veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamība, pajumtes neesamība un grūtības atrast darbu veselības problēmu dēļ ir tikai neliela daļa no grūtībām, ar kurām šie cilvēki saskārušies vai kuras joprojām ir to ikdienas sastāvdaļa.
Statistika liecina, ka desmit gadu laikā nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits Latvijā ir pieaudzis no 387 tūkstošiem jeb 19,4% 2012. gadā līdz 419 tūkstošiem jeb 22,5% 2022. gadā. Tātad vidēji katrs piektais valsts iedzīvotājs.
Turklāt starp iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem nabadzības risks pēdējo 10 gadu laikā pieaudzis par 22,5 procentpunktiem, to īpatsvaram 2022. gadā sasniedzot 40,1%. Centrālās statistikas pārvalde iepriekš norādījusi, ka īpaši nabadzības riskam bija pakļautas šīs vecuma kategorijas sievietes – no viņām 2022. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 44,8%.
Lai gan valsts pārvaldes ir izstrādājusi dažādus nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaita samazināšanas mērķus, tomēr līdz šim ar to izpildi nav īpaši sekmējies. Piemēram, Latvija 2030 attīstības virziena "Iespēju vienlīdzība un vidusslāņa veidošanās" mērķis ir samazināt nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru, lai 2030. gadā tas nepārsniedz 16%, bet NAP 2027 rīcības virziena "Sociālā iekļaušana" mērķa indikators Nr. 110 paredz nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināt līdz 22,5 % 2024. gadā un 21,5 % 2027. gadā.
Centrālā statistikas pārvalde iepriekš arī atgādinājusi, ka atbilstoši NAP 2027 paredzēts panākt nabadzības riskam pakļauto bērnu īpatsvara samazināšanu līdz 11,5 % 2027. gadā, tomēr līdz šim nospraustais mērķa indikators nav ticis sasniegts. 2022. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 16,1% bērnu.
Savus jautājumus raidījuma viesiem sūtiet uz e-pastu spried@delfi.lv vai vietnē slido.com, izmantojot kodu #Izdzivotaji.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!