Nākamajā mācību gadā plānots ieviest jauno pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli "Programma skolā", kas aizstātu līdzšinējo modeli "Nauda seko skolēnam". Šobrīd rit šī finansēšanas modeļa jaunākās versijas publiskās apspriešanas pēdējās dienas. Kāpēc finansēšanas modelis bija jāmaina, ko tas paredz un ko dos, un ko par to saka pedagogu arodbiedrība, par to ceturtdien, 21. novembrī pulksten 12 raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runās ar izglītības un zinātnes ministres padomnieci politiku un procesu pārvaldības jautājumos Edīti Kanaviņu un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju Ingu Vanagu.

Kā ziņots, jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešana ar 2025. gada 1. septembri valstij nākamgad izmaksās papildu 41,6 miljonus eiro, kas ir par 6,1 miljonu eiro vairāk, nekā sākotnēji lēsts, liecina publiskai apspriešanai nodotā jaunākā finansēšanas modeļa "Programma skolā" versija.

Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jaunā modeļa ieviešanu noteikusi par vienu no sava budžeta prioritātēm nākamgad, finansējums tās budžetā nedz 2025. gadam, nedz turpmāk nav iezīmēts. Ministrijas vadība iepriekš atzinusi, ka, pārskatot savu budžetu, tā reformai varēs novirzīt tikai pāris miljonus eiro, un viss atlikušais finansējums gulsies uz valdības pleciem.

Tāpat vēl nav skaidrs, vai modeli ar 1. septembri ieviesīs pilnībā, daļēji vai tā ieviešanu atliks vēl par gadu. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) iepriekš solīja skaidrību līdz gada beigām.

"Programma skolā" jaunākā versija arī liecina, ka IZM nepiekāpsies pašvaldību lūgumam samazināt minimālo skolēnu skaita prasību vidusskolas posmā pierobežas skolās.

Skolu tīkla veidošanā pašvaldībās joprojām noteicošais kritērijs būs skolēnu skaits. Sākotnēji IZM piedāvāja noteikt, ka pierobežas pašvaldībās 10.-12. klašu grupā jābūt vismaz 60 skolēniem, bet vasarā kritēriju rosināja samazināt līdz vismaz 45 vidusskolēniem.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) toreiz aicināja ministriju minimālo skolēnu skaitu samazināt vēl par 15 bērniem, nosakot 30 skolēnus kā minimālo skolēnu skaitu arī skolām Eiropas Savienības (ES) pierobežas zonā 10.-12. klašu posmā.

IZM šādam rosinājumam nav piekritusi. Vismaz 30 skolēni vidusskolas posmā būs jānodrošina tikai pieejamības skolām. Ziņojumā vēl netiek konkretizēts, kuras tieši skolas varētu noteikt par pieejamības skolām.

Savus jautājumus raidījuma viešņām sūtiet uz e-pastu spried@delfi.lv vai vietnē slido.com, izmantojot kodu #Skolas.

Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!