Brāļu Kaudzīšu manuskripts ‘Mērnieku laiki’. Rakstniecības un mūzikas muzejs.

Pēc ziņām par ieceri latviešu literatūras klasiku – brāļu Kaudzīšu romānu "Mērnieku laiki" – adaptēt vieglajā valodā daļa iedzīvotāju sociālajos tīklos pauda sašutumu, tostarp ieceri nosaucot par "suņa murgiem". Kas ir vieglā valoda, kādai auditorijai paredzētas vieglajā valodā pārveidotās grāmatas un kāpēc daļa sabiedrības ir tik negatīvi noskaņota pret šo ieceri, pirmdien, 25. novembrī, plkst. 12.00 raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runās ar Vieglās Valodas aģentūras valdes priekšsēdētāju Irīnu Meļņiku un grāmatu redaktoru Ventu Zvaigzni.

Vieglās valodas aģentūra novembra vidū informēja, ka ar ideju par "Mērnieku laiku" adaptēšanu vieglajā valodā šā gada vasarā pie tās vērsās Rakstniecības un mūzikas muzejs. Projektu ""Mērnieku laiku" iekļaujošā restaurācija" paredzēts īstenot gada laikā, un tas notiks ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Aģentūras valdes priekšsēdētāja Irīna Meļņika nepieciešamību adaptēt "Mērnieku laikus" vieglajā valodā" iepriekš skaidroja ar to, ka nodot romāna vērtības nākamajām paaudzēm top aizvien grūtāk. Tostarp daudziem mūsdienu lasītājiem brāļu Kaudzīšu teksts kļuvis par sarežģītu, bet atsevišķām sabiedrības grupām tas ir nepieejams uztveres grūtību vai nepilnīgu valodas zināšanu dēļ.

Tomēr komentāri sociālajos tīklos liecina, ka viennozīmīga sabiedrības atbalsta šai iecerei nav. Kamēr vieni to atbalsta un aicina vieglajā valodā adaptēt arī citas grāmatas, tikmēr citi uzskata, ka tā ir nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšana. Izskanējušas arī dzēlīgas piezīmes, ka drīzumā gaidāma latviešu literatūras klasikas pielāgošana, piemēram, TikTok formātam.

Filoloģe Velga Polinska sarunā ar "Delfi" pieļāva, ka cilvēki uztraucas par to, ka "vieglā valoda varētu debilizēt sabiedrību." Tomēr viņa uzsver, ka tā nav taisnība.

"Satraukums rodas no tā, ka šķiet – nu tagad vairs neviens neko nelasīs standarta valodā, tā izzudīs. Tā nav. Vēl ir maldīgs priekšstats par to, ka vieglā valoda ir vienkāršruna jeb valoda, ko runā uz ielas. Arī tā nav taisnība. Vieglā valoda ir atvieglota valodas forma, kas nodrošina informācijas pieejamību cilvēkiem ar valodas grūtībām," skaidroja Polinska.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!