Jau nedēļu pasaules uzmanība ir pievērsta notikumiem Sīrijā. Kritis diktatora Bašara al Asada režīms, pats Asads aizbēdzis uz viņam draudzīgo Krieviju, Sīrijas bēgļi masveidā atgriežas dzimtenē, bet pasaule vēro, kā mainīsies spēku samēri reģionā. Kādas izmaiņas gaidāmas pašā Sīrijā līdz ar diktora krišanu, vai Krievija savu militāro tehniku no Sīrijas pārcels uz fronti Ukrainā un kā notikumi Sīrijā ietekmēs situāciju Tuvajos Austrumos, raidījumā "Spried ar Delfi" sestdien, 14. decembrī, plkst. 12.00 žurnālists Andris Auzāns runās ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Delavēras universitātes doktorantu Tomu Rātfelderu un Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu.
Asada režīms krita 8. decembrī, kad džihādistu grupējuma "Hayat Tahrir al-Sham" (HTS) vadīta kaujinieku alianse ienāca Damaskā. Savukārt pats diktators ar ģimeni aizbēdzis uz viņu atbalstošo Krieviju.
Kā norādījis atvaļinātais pulkvežleitnants, Krievijas pētnieks no Izraēlas Daniels Rakovs, Sīrijas džihādisti labi sapratuši, ka ir pienācis īstais brīdis uzbrukt – kad režīms nav savā labākajā formā, Irānas atbalstītie "Hezbollah" kaujinieki novājināti, bet Krievijas prioritāte ir karš Ukrainā. Tāpat izskanējušas baumas, ka Sīrijas džihādistu grupējums saņēmis atbalstu no Ukrainas specdienestiem.
Rakovs arī paudis, ka Asada režīma krišana ir liels trieciens Krievijas ambīcijām pasniegt sevi kā nozīmīgu spēku Tuvajos Austrumos un kopumā pasaulē.
Tikmēr Irāna ir apsūdzējusi ASV un Izraēlu nemiernieku sacelšanās organizēšanā, kas rezultējusies ar Irānai draudzīgā Asada gāšanu. Šī situācija tiek uzskatīta par nopietnu triecienu Irānas vadītajai politiskajai un militārajai aliansei "Pretošanās ass", kas iebilst pret Izraēlas un ASV ietekmi Tuvajos Austrumos. Sīrijai Asada vadībā bija būtiska loma sauszemes koridora veidošanā, kas savieno Irānu un tās sabiedrotos. Irāna esot iztērējusi miljardiem ASV dolāru un nosūtījusi militāros padomniekus uz Sīriju, lai nodrošinātu Asada palikšanu pie varas, kad 2011. gadā sākās pilsoņu karš.
Jāatgādina, ka pilsoņu karš Sīrijā ildzis teju 14 gadu. Šo gadu laikā nogalināti aptuveni 500 tūkstoši cilvēki, bet puse Sīrijas iedzīvotāju bijuši spiesti pamest savas mājas.
Savus jautājumus raidījuma viesiem sūtiet uz e-pastu spried@delfi.lv vai vietnē slido.com, izmantojot kodu #Sirija.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
