Jau iepriekšējos gados ik pa laikam izskanējusi Latvijā dzīvojošo musulmaņu vēlme būvēt šeit klasisku mošeju, taču nupat Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA) atkal aktualizējis šo jautājumu, paužot, ka Latvijā un Rīgā mošejām nav vietas. Uz to vietējie islāmticīgie reaģējuši norādot, ka šāda nostāja nav saprotama, kā arī neizslēdz vēršanos Satversmes tiesā. Vai Rīgā būtu jābūvē mošeja, vai juridiski iespējams to aizliegt vai tomēr tas būtu reliģiskās brīvības ierobežojums, kādi aizspriedumi pret islāmticīgajiem vērojami Latvijā un kāpēc mošeju jautājums aktualizēts tieši tagad, raidījumā "Spried ar Delfi" ceturtdien, 16. janvārī, pulksten 15 žurnālists Andris Auzāns runās ar Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Edvardu Ratnieku (Nacionālā apvienība) un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesoru Leonu Taivānu.
Saskaņā ar Nacionālajā enciklopēdijā norādīto Rīgā kopš 2005. un 2016. gada jau darbojas divas mošejas. Vienlaikus jānorāda, ka mūsu valstī dzīvojošie islāmticīgie uz lūgšanām pulcējas Islāma kultūras centrā, kas, lai gan pilda mošejas funkcijas, tomēr nav klasisks dievnams.
Islāma kultūras centra vadītājs, Latvijas muftijs Zufars Zainullins intervijā Latvijas Televīzijai šā gada janvārī skaidroja, ka šobrīd Islāma kultūras centrā iekārtotajā mošejā trūkst vietas: "Tagad mums ir daudz cilvēku, mūsu mošejā trūkst vietas. Ir lūgšanas divas reizes piektdienā. Un gribam to palielināt mazliet."
Uz nepietiekamo platību Zainullins norādīja vēl 2023. gada septembrī intervijā raidījumam "360TV ZIŅneši". Tolaik viņš arī apliecināja, ka, viņaprāt, "noteikti vajag celt mošeju klasisko Latvijā. Brīvajā Latvijā, lai visi redz un saprot, kas tas ir."
Tieši uz šo televīzijas raidījuma sižetu arī nupat reaģējis Rīgas vicemērs Ratnieks, paziņojot, ka Latvijā un Rīgā mošejām nav vietas un viņš ir kategoriski pret šādu būvju būvniecību vai šādas reliģijas nostiprināšanu Latvijā. Tā vietā viņš aicinājis meklēt risinājumus, lai nepieļautu nelegālo un legālo imigrantu pieplūduma pieaugumu un novērstu drošības riskus, ar kuriem cīnās Eiropā.
Komentējos Ratnieka izteikumus, Zainullins intervijā Latvijas Televīzijai pieļāva divus variantus – vai nu Rīgas vicemērs neko nezinot par islāmu, vai arī to var uzskatīt par ksenofobiju un naida kurināšanu.
Savukārt Ratnieks pēcāk skaidrojis, ka tiesību akti pieļauj reliģisko darbību ierobežot, ja tas ir nepieciešams sabiedriskās drošības interesēs.
Savus jautājumus raidījuma viesiem sūtiet uz e-pastu spried@delfi.lv vai vietnē slido.com, izmantojot kodu #moseja.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!