Iepriekšējos mēnešos Baltijas jūrā notikuši vairāki zemūdens kritiskās infrastruktūras bojāšanas incidenti, un svētdien, 26. janvārī, izskanēja ziņas, ka bojāts ir VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) Baltijas jūrā esošais zemūdens optisko šķiedru kabelis. Kas zināms par šiem bojājumiem un kāda rīcība sekos, kādas mācības gūtas pēc janvāra vidū lidostas "Rīga" teritorijā ielidojušajiem droniem un kā Latvija plāno palielināt aizsardzības budžetu, raidījumā "Spried ar Delfi" pirmdien, 27. janvārī, pulksten 12 "Delfi" žurnālists Andris Auzāns un ziņu aģentūras LETA žurnālists Oskars Rekšņa izjautās aizsardzības ministru Andri Sprūdu (Progresīvie).
LVRTC svētdien informēja, ka 26. janvāra agrā rītā tika bojāts centra Baltijas jūrā esošais zemūdens optisko šķiedru kabelis. LVRTC skaidroja, ka centra datu pārraides uzraudzības sistēmā tika fiksēti datu pārraides pakalpojumu traucējumi posmā Ventspils – Gotlande.
"Šobrīd ir pamats uzskatīt, ka kabelis ir būtiski bojāts un ka bojājums ir ārējas iedarbības," vēstīja LVRTC Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine. Pēc viņas teiktā, ievērojot to, ka kabelis atrodas vairāk nekā 50 metru dziļumā, bojājumu veidu varēs noteikt tikai uzsākot kabeļa remonta darbus.
Saskaņā ar LVRTC rīcībā šobrīd esošo informāciju, elektronisko sakaru komersanti, kas līdz šim izmantoja optiskās šķiedras jūras kabeli, pakalpojumu nodrošināšanai izmanto citus datu pārraides maršrutus.
Jau svētdien Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sasauca atbildīgo ministriju un dienestu sanāksmi saistībā ar notikušo. Pēc šīs sanāksmes Jūras spēku komandieris Māris Polencs žurnālistus informēja, ka Jūras spēki jau iepriekš, ņemot vērā incidentus ar kabeļiem Baltijas jūrā, sadarbībā ar LVRTC ir izstrādājuši algoritmus, kā rīkoties šādos gadījumos. Vienlaikus Baltijas jūrā dežūrā 24 stundas diennaktī ir Jūras spēku kuģis, kurš nekavējoties tika nosūtīts pārbaudīt kabeļa tuvumā esošo kuģi "Michalis San".
Jūras spēki konstatējuši, ka kuģis ir ceļā uz Krieviju un gaida nākamo atļauju no aģenta, kad drīkstēs doties tālāk. "Aizdomīgas darbības uz klāja un bojājumus enkuram nekonstatējām, papildus turpinām analizēt pārējo kuģu kustību rajonā," norādīja Polencs.
Jāatgādina, ka NATO janvāra sākumā paziņoja, ka sāks jaunu misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai Baltijas jūrā.
Tāpat ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps vēstījis, ka NATO dalībvalstīm vajadzētu palielināt savus aizsardzības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta, kamēr daļai valstu ir grūtības izpildīt pat esošo mērķi – 2% no IKP. Tikmēr nupat notikušajā Baltijas valstu aizsardzības ministru sanāksmē Viļņā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministri vienojušies par nepieciešamību steidzami palielināt aizsardzības izdevumus Eiropas Savienības un NATO valstīs, nosakot jaunu kritēriju – vismaz 3% no IKP.
Vēstīts arī, ka Latvijas gaisa telpā 13. janvārī īstermiņa ierobežojumi tika noteikti trīs reizes – visi saistīti ar konstatētiem bezpilota lidaparātu lidojumiem Rīgas lidosta teritorijā, kas radījuši būtisku apdraudējumu civilās aviācijas lidaparātu lidojumiem.
Saistībā ar šiem dronu lidojumiem Rīgas lidostas teritorijā Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" ir vērsusies Valsts policijā un Valsts drošības dienestā, lūdzot civilās aviācijas nozarei radīto apdraudējumu izmeklēt kriminālprocesa ietvaros. Savukārt jau 23. janvārī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Policijas likumā, kas ļaus Valsts policijai ne tikai uzbrukuma, bet arī apdraudējuma gadījumā notriekt dronus.
Savus jautājumus raidījuma viesiem sūtiet uz e-pastu spried@delfi.lv vai vietnē slido.com, izmantojot kodu #drosiba.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
