Jau pavisam drīz – šā gada 8.–9. februārī – Baltijas valstu energosistēmas atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kontinentālās Eiropas energosistēmai. Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori uzsvēruši, ka tas ir pēdējās desmitgadēs vērienīgākais energoneatkarības un vienlaikus reģiona drošības projekts. Vai jārēķinās ar kādiem sarežģījumiem pēc atvienošanās no Krievijas energosistēmas, kādi būs ieguvumi no pievienošanās kopējam Eiropas energotīklam un cik nozīmīga bijusi Eiropas Savienības palīdzība projekta īstenošanā, raidījumā "Spried ar Delfi" 30. janvārī žurnālists Andris Auzāns izjautāja AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētāju Rolandu Irkli un enerģētikas ekspertu Juri Ozoliņu.
Jau vēstīts, ka BRELL līgums par Baltijas energosistēmu darbu Krievijas kontrolētajā IPS/UPS tīklā zaudēs spēku 2025. gada 7. februārī. Atbilstoši plānam 8. februārī Baltijas operatori atslēgs Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmas no IPS/UPS tīkla, pārtraucot Baltijas 21 savienojumu ar Krievijas energosistēmu. Pēc tam tiks veikts Baltijas energosistēmas izolēta darba tests.
Savukārt pēc testa pabeigšanas 9. februārī Baltijas valstu energosistēma plāno sinhroni pieslēgties kontinentālās Eiropas energosistēmai – sinhronizācija notiks pa Lietuvas – Polijas 400 kV gaisvadu elektropārvades līniju. "Sinhronizācija" nozīmē, ka Baltijas un kontinentālās Eiropas energosistēmās ģeneratoru rotācijas frekvences tiks salāgotas, paaugstinot energosistēmas darbības stabilitāti.
Latvijas pārvades operators "Augstsprieguma tīkls" iepriekš norādījis, ka patērētāji sinhronizācijas pārslēgumus nejutīs. "Pārslēgšanās process ir saistīts ar paaugstinātu risku, bet ar speciālu energosistēmas režīmu riski ir akceptējami. Īpaši sensitīviem patērētājiem šo risku pārslēguma laikā vēlams ņemt vērā," teikts uzņēmuma mājaslapā.
Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija skaidrojusi, ka februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks, jo reģionā ir augstāka elektroenerģijas ražošana. Februārī ir arī mazāka iespējamība īpaši nelabvēlīgiem laikapstākļiem.
Tāpat ziņots, ka Baltijas valstu un Polijas veiktās investīcijas šajā projektā sasniedz 2 miljardus eiro. Finansējums ieguldīts jaunu elektrolīniju izbūvē un rekonstrukcijā, sinhrono kompensatoru uzstādīšanā, lieljaudas bateriju uzstādīšanā, specifisku IT risinājumu ieviešanā, tostarp automatizētas ģenerācijas kontroles sistēmas izveidē un citos projektos.
Latvijā ieguldījumu apjoms sasniedz aptuveni 480 miljonus eiro, no tiem 255 miljoni eiro investēti elektrolīniju izbūvē – tādos projektos kā Kurzemes loks, Igaunijas-Latvijas 3. savienojums, Rīgas HES- TEC-2 savienojums un citi. Saskaņā ar izskanējušo informāciju lielākā daļa projekta finansēta ar Eiropas fondu palīdzību.
"Augstsprieguma tīkls" iepriekš atzīmējis, ka Baltijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu palielinās elektroenerģijas apgādes drošumu reģionā, vienlaicīgi veicinot Eiropas iekšējā enerģijas tirgus attīstību un radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Tāpat projekta ietvaros veiktie ieguldījumi iekārtās un tehnoloģijās, uzņēmuma ieskatā, ir viens no priekšnosacījumiem, lai pārvades tīklam varētu droši pieslēgt liela apjoma atjaunojamās enerģijas avotus un izpildīt Eiropas zaļā kursa mērķus.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!