Janvārī stājušies spēkā likuma grozījumi, kas paredz jaunu kārtību, kā plašākam cilvēku lokam atbrīvoties no parādsaistībām līdz 5000 eiro. Kas regulējumā jauns, kāpēc tas tika grozīts, kam tagad iespējams pretendēt uz parādu "atlaišanu", cik daudziem Latvijā ir parādu nasta, cik daudzi likumā paredzētajā kārtībā no parādiem jau atbrīvojušies, un kā mainījusies sabiedrības finanšu pratība, par to 4. februārī raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautāja Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāju Aigaru Kaupi, 14. Saeimas deputātu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedru Andri Šuvajevu (Progresīvie) un AS "DelfinGroup" Juridiskās un atbilstības nodaļas vadītāju Edgaru Turlaju.
Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām ir spēkā no 2022. gada, un grozījumi rosināti, jo līdzšinējais regulējums praksē nav bijis sekmīgs. Latvijas Zvērinātu notāru padomes apkopotā informācija liecina, ka par parādsaistību atbrīvošanu kredītiem līdz 5000 eiro saņemti 18 pieteikumi – trīs gadījumos atbrīvošana atteikta, sešas lietas ir izskatīšanā un tikai deviņos gadījumos ir pieņemts lēmums dzēst kredītsaistības, akcentējuši likuma grozījumu autori.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!