Valsts augstāko amatpersonu vēstījumi, ka Saeimai un valsts pārvaldei ir pēdējais laiks atgriezties klātienes darbā, saskārušies ar lielu pretestību. Kamēr vieni pauž, ka darbs klātienē esot efektīvāks un palīdzēs atjaunot uzticību valsts pārvaldei, citi norāda, ka tiks sasniegts pretējs efekts, turklāt daļa darbinieku būs spiesti meklēt citas darba iespējas. Tāpat vietnē manabalss.lv jau izveidota iniciatīva "Par attālinātā darba formas iespējas saglabāšanu valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs". Vai attālinātā darba iespējas publiskajā sektorā ir jāsaglabā, cik dārgi valsts pārvaldei izmaksātu atgriešanās tikai klātienes darba formātā un cik pamatoti ir apgalvojumi par klātienes darba efektivitāti, raidījumā "Spried ar Delfi" pirmdien, 10. februārī, pulksten 12 žurnālists Andris Auzāns izvaicās Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS), Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītāju Andri Grafu un psiholoģijas zinātņu doktori, grāmatas "Profesionālā izdegšana" autori Mariju Ābeltiņu.
Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs vēl pagājušā gada jūlija beigās intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda, ka vājākais posms ierēdņu darbā, viņaprāt, ir attālinātais darbs, savukārt šā gada janvāra beigās jau pavēstīja, ka ministrijas un to padotības iestādes grozīs iekšējos kārtības noteikumus, lai noteiktu, ka attālinātais darbs valsts pārvaldē ir beidzies.
Tāpat ziņots, ka 4. februārī preses konferencē pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pauda, ka ir pēdējais laiks Saeimai un valsts pārvaldei atgriezties klātienes darbā.
Viņaprāt, situācija ar sabiedrības uzticēšanos varai ir kritiska, bet, viens no soļiem, kā uzticību atjaunot, varētu būt Saeimas un valsts pārvaldes darba organizēšana tikai klātienē.
"Joprojām ir situācijas, kad Saeima un īpaši komisijas strādā daļēji attālināti, daļēji klātienē. Ir pēdējais laiks Saeimai un valsts pārvaldei rādīt priekšzīmi un pāriet uz darbu klātienē. Nav attaisnojums, ka kādam nav laika atbraukt utt.," teica Rinkēvičs.
Savukārt premjerministre Evika Siliņa (JV) par attālinātā darba iespējām valsts pārvaldē uzsvērusi, ka "jādod skaidrs signāls, ka nav norma – nebūt darbā". "Norma ir strādāt, būt darba vietā. Tā ir norma," uzsvēra Siliņa.
Pēc viņas teiktā, šis jautājums vēl "nav uz galda", tāpēc viņa pieļāva izņēmuma gadījumus, piemēram, ģimenēm ar maziem bērniem. "Ja ģimenei ar mazu bērnu svarīgs ir attālinātais darbs, var atrast veidu, kā nākt pretī darbiniekiem," pieļāva Siliņa.
Tomēr daudzi ar šiem amatpersonu rosinājumiem nav mierā, tostarp vietnē manabalss.lv jau izveidota iniciatīva "Par attālinātā darba formas iespējas saglabāšanu valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs". Iniciatīvas autori norāda, ka attālināta darba iespēja dod iespēju visiem darbiniekiem efektīvi salāgot darba – ģimenes dzīvi, vienlaikus sasniedzot visus darba rezultātus.
Tiek arī atzīmēts, ka šobrīd faktiski ir iesaldēts valsts un pašvaldības darbinieku atalgojums, bet atgriešanās klātienes darbā nozīmētu palielināt ceļa izdevumus, palielināt darbinieku pavadīto laiku uz un no darba, palielināt mašīnu nobraukumu un CO2 emisiju izmešu daudzumu. Tāpat tiktu palielinātas iestāžu apsaimniekošanas izmaksas, jo nereti iestādes ir samazinājušas telpu skaitu un noslodzi.
Vēl jāņem vērā, ka nereti valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes ir piesaistījušas darbiniekus no attālākiem reģioniem, jo arī valsts pārvaldē un pašvaldībās trūkst darbaspēka.
Vienlaikus autori atgādina, ka valsts pārvaldes un pašvaldības iestādes jau gandrīz piecus gadus strādā "hibrīdrežīmā", kas jau pirms Covid ir bijis kā mērķis valsts pārvaldes cilvēkresursu politikas veidotājiem, kuri nākuši tieši no Valsts kancelejas. Tiek arī norādīts, ka pašreizējie valsts augstāko amatpersonu izteikumi ir klajā pretrunā ar Ministru kabinetā 2023.gada 25.aprīlī apstiprināto plānu "Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.-2027.gadam", kura viens no pamatvirzieniem ir "Viedas darba vides izveide", kas ietver attālināto darbu, telpu optimizāciju u.c. un par kura izpildi ir atbildīga Valsts kanceleja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
