Eiropas Komisija plāno novirzīt 200 miljardus eiro publiskajās un privātajās investīcijās Eiropas mākslīgā intelekta nozarei. Tikmēr Latvijas parlamentā notiek karstas diskusijas par topošo Mākslīgā intelekta attīstības likumu, kas paredz Latvijas Nacionālā mākslīgā intelekta centra izveidošanu. Kāpēc Eiropai ir svarīgi attīstīt šo nozari, vai Latvija var cerēt uz kādu daļu no šiem 200 miljardiem, kāds varētu būt mākslīgā intelekta potenciālais devums Latvijai un kādas nepilnības konstatētas vēl topošajā likumā – par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" ceturtdien, 13. februārī, pulksten 12.30 žurnālists Andris Auzāns izjautās viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu (JV), Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidenti Signi Bāliņu un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Zani Petri.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena Parīzē notiekošajā mākslīgā intelekta nozarei veltītajā samitā 11. februārī paziņoja par EK centieniem novirzīt 200 miljardus eiro publiskajās un privātajās investīcijās Eiropas mākslīgā intelekta nozarei. Viņa norādīja, ka Eiropas Savienība nodrošinās 50 miljardus eiro, bet pārējās investīcijas nāks no investoru un nozares puses.
Savukārt EK paziņojumā paskaidrots, ka šajā Eiropas Savienības investīciju plānā tiktu ietverti 20 miljardi eiro, lai finansētu četru mākslīgā intelekta tā dēvēto gigarūpnīcu izveidi, kas nodrošinātu atvērtu un kopīgu sadarbību sarežģītāko mākslīgā intelekta modeļu iztrādē. Sākotnējais Eiropas Savienības finansējums tiks piesaistīts no jau esošajām programmām, kas ietver digitālo komponentu.
Tāpat vēstīts, ka Saeima 23. janvārī pirmajā lasījumā atbalstīja valdības virzīto Mākslīgā intelekta attīstības likumprojektu, tā tālāku izskatīšanu nosakot kā steidzamu, proti, regulējums tiks skatīts tikai divos lasījumos. Lai gan iepriekš bija paredzēts, ka šo likumprojektu otrajā lasījumā Saeima skatīs jau ceturtdien, 13. februārī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 12. februārī tomēr vienojās šī likumprojekta vērtēšanai veltīt vēl trīs sēdes. Šobrīd iecerēts, ka Saeima par likumprojektu otrajā lasījumā varētu lemt 6. martā.
Tieši Saeimas Juridiskais birojs esot aicinājis nesasteigt likumprojekta virzību, jo esot virkne neskaidrību par datu drošības, atlīdzības un citiem aspektiem. Galvenā kritika arī no nevalstisko organizāciju puses pausta par Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem, kas paredz nodibinājumam "Latvijas Nacionālais mākslīgā intelekta centrs" atļaut radīt speciālu regulatīvo vidi jeb "regulatīvo smilškasti", kas pieļautu spēkā esošo likumu atkāpes mākslīgā intelekta attīstītajiem. Līdz ar to izvērtušās plašas diskusijas par to, kādus un kādā apjomā datus varētu nodot mākslīgā intelekta attīstītājiem.
Tostarp sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē minētos Valsts prezidenta iesniegtos priekšlikumus raksturoja kā "lielu pārgalvību". Viņa norādīja, ka atbalsta Valsts prezidenta ideju, bet "nekādā gadījumā šādā izpildījumā". Kažoka aicināja iedomāties, ka kāda globālā kompānija vēlas Latvijā iegūt datus no visām autosatiksmes novērošanas kamerām ar mērķi rast risinājumus ceļu satiksmes negadījumu novēršanai, bet vienlaikus uzņēmums var arī nodarboties ar mākslīgā intelekta modeļa pārbaudi, lai iegūtu datus par to, kuriem autovadītājiem pieder kādi auto. Kažoka brīdināja, ka, paredzot tiesības atkāpties no likumiem, pastāv drošības un cilvēktiesību riski.
Saskaņā ar pašreizējo likumprojekta redakciju paredzēts izveidot nodibinājumu "Latvijas Nacionālais mākslīgā intelekta centrs", kura dibinātāji būs Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Universitāte, kā arī LIKTA. Centra darbības uzsākšanai jau 2025. gadā Ekonomikas ministrija valsts budžetā ir rezervējusi 370 000 eiro.
Savus jautājumus raidījuma viesiem sūtiet uz e-pastu spried@delfi.lv vai vietnē slido.com, izmantojot kodu #MaksligaisIntelekts.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
