24. februārī aprit jau trīs gadi, kopš Krievija sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā. Bojā gājuši desmitiem tūkstošu Ukrainas iedzīvotāju, miljoni meklējuši patvērumu citās valstīs, okupētas teritorijas, iznīcinātas pilsētas un ciemi, bet Ukraina nepagurstoši turpina cīnīties. Par Ukrainas spējām aizstāvēties, par izmaiņām ASV nostājā, par Eiropas spējām atbalstīt Ukrainu un arī sevi raidījumā "Spried ar Delfi" pirmdien, 24. februārī, pulksten 12 žurnālists Andris Auzāns runās ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku Valdi Kuzminu.
Iepriekšējos trīs gados Rietumvalstu nostāja pret Krieviju bija skaidra – tā ir agresorvalsts, kas jāizolē no starptautiskās sabiedrības, kamēr netiks izbeigta karadarbība Ukrainā. Tostarp tika ieviesta virkne sankciju, lai mazinātu Krievijas iespējas turpināt finansēt karu. Tomēr pēdējā mēneša laikā kāda būtiska sabiedrotā retorika ir krasi mainījusies.
Donalds Tramps ASV prezidenta krēslā atgriezās vien janvāra beigās, bet viņa izteikumi aizvadītā mēneša laikā jau ir radījuši lielu apjukumu un neizpratni ASV sabiedroto vidū. Tramps ir satricinājis Ukrainu un tās sabiedrotos Eiropā, vainojot Ukrainu kara sākšanā, nosaucot Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski par diktatoru, kā arī uzsākot tiešas sarunas ar Maskavu par kara izbeigšanu, bet neiesaistot tajās Kijivu un Eiropas valstis. Pēc šīm sarunām ASV valsts sekretārs Marko Rubio pat privāti centies mierināt Eiropas valstis, ka sarunas Saūda Arābijā nav krasa novirzīšanās no ASV politikas, kā daudzi bažījas, un ka Trampa administrācija neplāno uzspiest Ukrainai vai Eiropai nosacījums, kas ar Krieviju būtu panākti divpusēju vienošanos ietvaros.
Tāpat vēstīts, ka Trampa administrācija vēlas gūt ieņēmumus no Ukrainas dabas resursiem, bet apmaiņā pret to nevēlas piešķirt Ukrainai drošības garantijas. Saskaņā ar laikraksta "The New York Times" vēstīto Tramps vēlas, lai Kijiva piešķir ASV uzņēmumiem priviliģētu piekļuvi Ukrainas dabas resursiem kā kompensāciju par viņa priekšgājēja Džo Baidena laikā piešķirto palīdzību Ukrainai desmitiem miljardu dolāru apmērā. Ukraina savukārt vēlas saņemt no ASV drošības garantijas apmaiņā pret vērtīgajām tiesībām uz milzīgiem dabas resursiem un izrakteņiem. Kijiva pieprasa dalību NATO vai Rietumu karavīru un modernas tehnikas masveida izvietošanu kā daļu no plašāka pamiera līguma ar Krieviju.
Vienlaikus ziņu aģentūra "Reuters" informējusi, ka ASV šajās sarunās ar Ukrainu par priviliģētu piekļuvi Ukrainas dabas resursiem draudējusi atslēgt Ukrainu no "Starlink" satelītu termināļiem, ja Kijiva nepiekritīs Vašingtonas nosacījumiem. Kompānija "SpaceX", kas nodrošina "Starlink" termināļus, pieder miljardierim Īlonam Maskam, kurš ir kļuvis par Trampa "labo roku".
Ziņots arī, ka Eiropas Savienība (ES) strādā pie jaunas militārās palīdzības paketes Ukrainai 20 miljardu eiro apmērā, atsaucoties uz anonīmu avotu. Aģentūra "Bloomberg" lēsusi, ka palīdzība ietvers artilērijas munīciju, pretgaisa aizsardzības sistēmas, precīzi vadāmas raķetes, bezpilota lidaparātus un citus ieročus un atbalstu Ukrainas militāro brigāžu stiprināšanai.
Ņemot vērā dažu valstu, tai skaitā Ungārijas, nostāju, palīdzība, visticamāk, tiks sniegta, apvienojot atsevišķu dalībvalstu ieguldījumus, nevis kā oficiāls ES pasākumu kopums, norādīja izdevuma "Politico" iztaujātie avoti.
Ne Ukraina, ne Krievija nav sniegusi oficiālus datus par savu karaspēku dzīvā spēka zaudējumiem. Saskaņā ar Ukrainas armijas ģenerālštāba sniegto informāciju Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī, pārsniedz 867 tūkstošus karavīru. Laikraksts "The Economist" pagājušā gada novembrī lēsa, ka kritušo skaits Krievijas armijā varētu būt ap 200 000, bet Ukrainas armijā – ap 60 000 –100 000, tomēr simtiem tūkstošu karavīru abās armijās ir guvuši ievainojumus, kas liedz atgriezties ierindā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!