24. februārī aprit jau trīs gadi, kopš Krievija sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā. Bojā gājuši desmitiem tūkstošu Ukrainas iedzīvotāju, miljoni meklējuši patvērumu citās valstīs, okupētas teritorijas, iznīcinātas pilsētas un ciemi, bet Ukraina nepagurstoši turpina cīnīties. Par Ukrainas spējām aizstāvēties, par izmaiņām ASV nostājā, par Eiropas spējām atbalstīt Ukrainu un arī sevi raidījumā "Spried ar Delfi" 24. februārī žurnālists Andris Auzāns runāja ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku Valdi Kuzminu.
Donalds Tramps ASV prezidenta krēslā atgriezās vien janvāra beigās, bet viņa izteikumi aizvadītā mēneša laikā jau ir radījuši lielu apjukumu un neizpratni ASV sabiedroto vidū. Tramps ir satricinājis Ukrainu un tās sabiedrotos Eiropā, vainojot Ukrainu kara sākšanā, nosaucot Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski par diktatoru, kā arī uzsākot tiešas sarunas ar Maskavu par kara izbeigšanu, bet neiesaistot tajās Kijivu un Eiropas valstis. Pēc šīm sarunām ASV valsts sekretārs Marko Rubio pat privāti centies mierināt Eiropas valstis, ka sarunas Saūda Arābijā nav krasa novirzīšanās no ASV politikas, kā daudzi bažījas, un ka Trampa administrācija neplāno uzspiest Ukrainai vai Eiropai nosacījums, kas ar Krieviju būtu panākti divpusēju vienošanos ietvaros.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!