"Spried ar Delfi" intervija ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku

Jau ziņots, ka saskaņā ar jaunā ASV prezidenta plānu no 12.marta plānots noteikt 25% muitas tarifus tērauda un alumīnija importam ASV. Tāpat aptuveni 25% apmērā plānots noteikt muitas tarifus automobiļu importam valstī. Tramps plānojis noteikt arī papildu muitas tarifus lielam skaitam valstu. Eiropas Savienība ir norādījusi, ka "nepamatoti" ASV tarifi bez atbildes nepaliks.

Tramps jau iepriekš parakstījis rīkojumu, ar kuru noteikti muitas tarifi Kanādai, Meksikai un Ķīnai. Trampa administrācijas noteiktie 10% tarifi Ķīnas preču importam spēkā stājās 4.februārī, taču gan Kanādai, gan Meksikai jauno tarifu piemērošana atlikta uz 30 dienām pēc šo valstu solījumiem palielināt robežu drošības pasākumus.

Tikmēr saskaņā ar aģentūras "Bloomberg" vēstīto ekonomistu vidū aizvien aktīvāk izskan prognozes, ka Eiropas Centrālā banka likmju samazināšanu varētu turpināt arī 2026. gadā, tās pazeminot zem 2%. Tostarp "TD Securities" globālās makroekonomikas stratēģijas vadītājs Džeimss Rositers skaidroja, ka "Trampa tirdzniecības kara ietekme Eiropas Savienībā būs jūtamāka nekā, piemēram, Apvienotajā Karalistē, un tas nozīmē, ka Eiropas Centrālajai bankai nāksies samazināt likmes zem neitrālā līmeņa."

Tāpat vēstīts, ka atbilstoši Finanšu ministrijas aktualizētajām makroekonomisko rādītāju prognozēm laika posmam līdz 2028.gadam Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025.gadā varētu palielināties par 1,2%, bet 2026.gadā gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,1%. Salīdzinot ar iepriekšējām, 2024.gada jūnija sākumā izstrādātajām prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2025.gadam ir samazināta par 1,7 procentpunktiem un 2026.gadam – par 0,7 procentpunktiem.

Savukārt Fiskālās disciplīnas padome vērsa uzmanību, ka aktualizētajās Finanšu ministrijas prognozēs nav ņemtas vērā jaunākās ģeopolitiskās tendences attiecībā uz ASV tirdzniecības politiku, kā arī norādījusi uz vairākiem riskiem, kas var negatīvi ietekmēt FM prognozēto ekonomiskās izaugsmes trajektoriju. Tostarp FDP skaidroja, ka ASV protekcioniskā tirdzniecības politika un iespējamā Eiropas Savienības (ES) atbildes reakcija, piemēram, paaugstinot tarifus ASV precēm, var eskalēt tirdzniecības karus, kas negatīvi ietekmēs gan ES, gan Latvijas uzņēmumus un investīciju vidi.

Padome arī norādīja uz Ķīnas preču ekspansijas risku Eiropā. FDP ieskatā ASV piemērotie tarifi Ķīnas precēm var novest pie tā, ka Ķīna meklēs jaunus tirgus Eiropā, radot spēcīgāku konkurenci Eiropas uzņēmumiem un mazinot Eiropas, tostarp Latvijas, ražotāju konkurētspēju. Risku vidū FDP minēja arī zemo ārējo pieprasījumu un eksporta vājumu.

Jau ziņots, ka 6. februārī Saeima par Latvijas Bankas prezidentu atkārtoti ievēlēja Kazāku. Tas gan bija otrais mēģinājums ievēlēt Latvijas Bankas prezidentu. Pirmajā mēģinājumā pagājuša gada decembrī Kazāka pārvēlēšanai šķēršļus lika koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība, izvirzot savu kandidātu – Reini Bērziņu, "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" valdes priekšsēdētāju. Opozīcijas partijas par Kazāku balsot toreiz nebija gatavas, un beigās visi koalīcijas partneri savus kandidātus atsauca, paziņojot, ka tomēr centīsies vienoties par kopīgu, bet citu kandidātu.

Otrajā mēģinājumā valdošā koalīcija sākotnēji bija nolēmusi vienoties par vienu kopīgu kandidātu un paziņoja, ka kandidāte varētu būt Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Tikmēr opozīcijā esošais "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība uz prezidenta amatu izvirzīja Kazāku. Tomēr jau pēc dažām dienām valdošajā koalīcijā ietilpstošā ZZS atteicās atbalstīt Purgaili un, to uzzinādama, viņa savu kandidatūru atsauca, bet uzreiz pēc tam "Jaunā Vienotība" un "Progresīvie" paziņoja, ka atbalstīs opozīcijas kandidātu Kazāku.

Savus jautājumus raidījuma viesiem sūtiet uz e-pastu spried@delfi.lv vai vietnē slido.com, izmantojot kodu #ekonomika.

Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!