Sabiedrības un ekspertu aprindās izskan bažas par to, cik veiksmīgi un savlaicīgi izdodas ieguldīt un izmantot Latvijai pieejamos Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus. Cik liels Eiropas finansējums Latvijai ir pieejams, kādās nozarēs to var ieguldīt un šobrīd jau iegulda, kas traucē un kavē Eiropas miljardu investēšanu, par to otrdien, 4. martā, pulksten 12 raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautās Centrālās finanšu līgumu aģentūras direktori Anitu Krūmiņu un Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieku Eiropas Savienības fondu jautājumos Armandu Eberhardu.
Kā ziņots, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) 10. februārī Atveseļošanas fonda (AF) jautājumiem veltītajā forumā "Reformas un investīcijas izaugsmei" sacīja, ka patlaban nav redzami būtiski riski AF investīcijām pilnā apmērā un noteiktajā termiņā līdz 2026. gada augustam.
Ministrs norādīja, ka AF investīcijas nonākušas beigu posmā, visi pieteikumi ir iesniegti. Tāpat Eiropas Komisija (EK) jau ir saskaņojusi Latvijas iesniegtos priekšlikumus AF programmu finansējuma pārdalei, tostarp dzelzceļa infrastruktūras investīciju pārdalei "Rail Baltica" projekta Rīgas Centrālās stacijas dienvidu puses pabeigšanai.
Savukārt EK ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV) forumā sacīja, ka Latvija sekmīgi virzās uz priekšu ar AF investīcijām un atlikušā pusotra gada laikā būs intensīvi jāstrādā, lai tās izmantotu pilnībā.
Dombrovskis forumā uzsvēra, ka patlaban Latvija no kopējā AF pieejamā finansējuma jau ir saņēmusi maksājumus 801 miljona eiro apmērā. Pavasarī gaidāms trešais AF maksājums 275 miljonu eiro apmērā, bet gada nogalē Latvija plāno iesniegt ceturtā maksājuma pieprasījumu 302 miljonu eiro apmērā.
Savukārt "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, prognozējot ekonomiskās izaugsmes iespējas, aģentūrai LETA sacīja, ka izšķiroša nozīme būs Eiropas Savienības (ES) fondu ieplūdei, kam jāaktivizē investīcijas un būvniecības nozare. Gaidas var piepildīties tikai daļēji, īpaši, ja kavēsies politiski lēmumi, bremzējot izaugsmi. Tādēļ valdības stabilitātei būs īpaši liela nozīme.
"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija norādīja uz valdības investīciju, īpaši to, kas saistītas ar ES fondiem, kavēšanos. Šogad Zorgenfreijas ieskatā kavēties vairs nevar atļauties, jo ar Atjaunošanas un noturības fondu saistītajiem projektiem jābūt ieviestiem līdz 2026. gada vasaras beigām. Tādēļ "Swedbank" prognozē, ka valdības investīcijas šogad strauji augs.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir Finanšu ministrijas resora iestāde, kas uzrauga ES fondu un citu finansējuma avotu projektu ieviešanu.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!