"Ja kāda no pašvaldības pilsētām būs izraudzījusies kā vienu no svarīgākajiem mērķiem attīstīt kādu ļoti būtisku kultūras infrastruktūras objektu, tad var gadīties tā situācija tāda, ka šī objekta dēļ attiecīgā budžeta programma ir ļoti, ļoti liela, salīdzinoši ar kādu citu pilsētu, kura savu kultūras attīstības dimensiju balstīs tikai uz tādām norisēm un aktivitātēm," teica Vilsone.
Savas pretenzijas uz Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 statusu izrādījušas deviņas Latvijas pilsētas – Daugavpils, Liepāja, Cēsis, Valmiera, Jelgava, Jēkabpils, Ogre, Jūrmala un Kuldīga. Vēl vairākas pašvaldības paudušas vēlmi kļūt par kāda pieteicēja partneri Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu norisē. Oficiālos pieteikumus vietvarām ir jāiesniedz līdz šā gada jūnijam.
Piedāvājam noskatīties raidījuma nozīmīgākās epizodes:
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
