Saeima 8. jūnijā galīgajā lasījumā nobalsoja par ilgi apspriestās augstākās izglītības reformas pieņemšanu. Tā paredz izveidot augstskolu padomes, kurās būtu pārstāvēti ne tikai mācībspēki, bet arī eksperti no malas, mainīt rektoru ievēlēšanas kārtību un iedalīt augstskolas dažādos tipos. Reforma gan raisījusi asu pretestību, bažās par tās ietekmi uz akadēmiķu neatkarību. Andris Auzāns raidījumā "Spried ar Delfi" to 9. jūnijā apsprieda ar Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju Andri Teikmani un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieku Dmitriju Stepanovu.
Saeimas atbalstītie grozījumi Augstskolu likumā, kas paredz īstenot augstskolu pārvaldības reformu. Otrajā lasījumā atbalstītā likuma redakcija paredz augstskolas iedalīt trīs veidos - zinātnes universitātes, lietišķo zinātņu universitātes, kā arī mākslu un kultūras universitātes, likumā nosakot konkrētus atbilstības kritērijus.
Grozījumi paredz ieviest arī jaunu iekšējās pārvaldības institūciju - augstskolas padomi. Paredzēts, ka tā būs atbildīga par augstskolas attīstības stratēģijas apstiprināšanu un tās ieviešanas progresa uzraudzību.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!