Pēc kavēšanās un līguma laušanas ar sākotnēji izvēlēto piegādātāju, pagājušonedēļ tika uzsākta pagaidu žoga izbūve uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Nepieciešamība pēc žoga aktualizējās šovasar, kad robežu masveidā sāka šķērsot migranti no dažādām, pārsvarā tuvo austrumu valstīm. Par to, kādēļ darbi aizkavējās un kāda šobrīd ir situācija uz robežas Monika Cālīte 4. oktobrī raidījumā "Spried ar Delfi" runāja ar Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieku, pulkvedi Oļegu Jemašovu un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru Dimitriju Trofimovu.
Jau ziņots, ka dzeloņstiepļu žogs nosegs kritiskākās robežas vietas. Piecus kilometrus no plānotā apjoma pirmdien sāka izvietot armija, jo Latvija saņēma žogu dāvinājumā no Slovēnijas Aizsardzības ministrijas.
Latvijas-Baltkrievijas robežas pastāvīgā žoga nodošanu ekspluatācijā plānota ne vēlāk kā līdz 2024. gadam, bet līdz tam tiks izbūvēts pagaidu dzeloņstiepļu žogs, kas varētu izmaksāt 2,4 miljonus eiro.
Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11. augusta līdz 10. novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!