"Es īsti neredzētu, kāpēc krimināltiesiskā imunitāte deputātiem būtu vajadzīga," raidījumā "Spried ar Delfi" pauda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
Pašlaik Satversmes 29. pants nosaka, ka pret Saeimas deputātu nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez parlamenta piekrišanas. Tāpat deputātu nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Iepriekš deputātiem bija imunitāte arī administratīvo pārkāpu gadījumos, taču tā tika atcelta.
Jautājums par deputātu imunitāti aktualizējies iepriekšējā nedēļā, kad opozīcijas politiķis Aldis Gobzems tika aizturēts dažādās Latvijas pilsētās epidemioloģiskās kārtības pārkāpumu dēļ. Mūrniece raidījumā "Spried ar Delfi" atzina, ka daļa ekspertu pēc šīm aizturēšanām sacīja, ka Satversme varētu būt pārkāpta, bet daļa bija pretējās domās. Turklāt deputāts aizturēts par administratīvajiem pārkāpumiem, bet administratīvā imunitāte atcelta.
Tāpēc šajā situācijā Saeimas Prezidijs vērsies pie tiesību ekspertiem, aicinot skaidrot šo situāciju. "Un šis ļoti detalizēti izstrādātais atzinums liecina, ka policija nav pārkāpusi Satversmi, ka deputāts tiek aizturēts pārkāpuma brīdī, lai šo pārkāpumu novērstu," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Tomēr ik pa laikam aktualizējas jautājums arī par deputātu krimināltiesisko imunitāti. Taujāta, vai būtu vispār jāatsakās no deputātu imunitātes, politiķe norādīja, ka neredz, kāpēc tāda ir vajadzīga, taču ar Satversmes grozījumiem nevajadzētu arī pārsteigties. Viņa minēja, ka, piemēram, Eiropas Parlaments nav atteicies no deputātu imunitātes. Kopumā Satversmes grozījumi ir fundamentāls jautājums, akcentēja Saeimas priekšsēdētāja.
Pilno raidījuma ierakstu skatieties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!