"Sāpīgākais ir reformu daļa – veselības aprūpes kartējuma sagatavošana un ieviešana, augstskolu konsolidācija, kā arī daudzi citi ļoti smagi un sāpīgi jautājumi, tajā skaitā Pierīgas transporta sistēmas izmaiņas – tie ir ļoti sarežģīti jautājumi tieši reformu ziņā, un par tiem būs ļoti smagas politiskas debates gan šai, gan nākamajai valdībai," par priekšnosacījumiem Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma ietvaros Latvijai paredzēto 1,82 miljardu eiro saņemšanai raidījumā "Spried ar Delfi" secināja finanšu ministra padomnieks budžeta jautājumos Ints Dālderis (JV).

Uz jautājumu par to, kas notiktu gadījumā, ja tiek konstatēts, ka finansējuma piešķiršanas un reformu mērķus neizdodas sasniegt, Dālderis atzina: "Jautājumi par sodiem vēl tiek diskutēti. Par katru valsti plāna parakstīšanai papildus tiek slēgts ieviešanas dokuments, kas būs kā pielikums pie līguma, kurā tiek atrunātas visas šīs lietas, kas attiecas uz līguma neizpildi. Bet ir skaidrs, ka Eiropas Komisija tam pieies strikti, un šobrīd ir bažas, ka tas varētu attiekties uz visiem projektiem – līdz ar to mēs nepieļaujam iespēju, ka mēs kaut ko varam neizpildīt."

"Būs sarežģīti – intereses ir gan politiskas, gan reģionālas. Labi ir, ka mums pagājušā gada laikā izdevās politiski vienoties, bet protams, ka vēlēšanas tuvojas un katra reforma nāk arvien smagāk," secināja Dālderis.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane raidījumā kritizēja, ka pašvaldībām nav paredzēts atsevišķs finansējums inovatīvas uzņēmējdarbības atbalstam. Dālderis atbildēja, ka šajā jautājumā vēl nekas nav nokavēts, jo Ministru kabineta noteikumi par atbalstu konkrētām aktivitātēm vēl top, tomēr esot jāņem vērā, Latvijai pieejamie 1,82 miljardi šķietami ir ļoti daudz, bet idejas, kā tos tērēt, bijušas par 8 miljardiem.

Jau ziņots, ka 2022. gada sākumā sāksies pirmo ar Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma naudu finansēto projektu īstenošana. Šī mehānisma ietvaros Latvija plāno tērēt 1,82 miljardus eiro. Šopavasar ar Ministru kabineta rīkojumu tika apstiprināts Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns, par kura koordināciju ir atbildīga Finanšu ministrija.

Starp pirmajiem projektiem, kas tiks uzsākti, plānota jaunu dzīvojamo ēku būvniecība, ēku energoefektivitātes uzlabošana, ceļu atjaunošana, digitalizācija, finansējums veselības aprūpes uzlabošanai, ekonomikas izaugsmes veicināšanai un citi.

Piedāvājam noskatīties raidījuma spilgtākās epizodes:


Lietuvieši ir tālāk tikuši ēku siltināšanā, igauņi – digitālajās prasmēs, kur mēs atpaliekam, par Eiropas Atveseļošanās fonda finansējuma izlietošanas mērķiem norāda Dālderis – .

Esmu droša, ka pašvaldībām nebūs problēmu apgūt finansējumu, prognozē Feldmane – .

Esam rēķinājušies, ka Latvijai piešķiramā summa var būt mazāka, atkarībā no ekonomikas krituma rādītājiem, par Latvijai paredzētā finansējuma izmaiņām pauž Dālderis – .

Rīgai vajag saņemt adekvātu finansējumu, Rīgai ir iespēja būt šai "zelta vistiņai", par Eiropas Atveseļošanās fonda sadalījumu starp reģioniem un galvaspilsētu norāda Feldmane – .

Šobrīd tiek izmantota visa pieejamā kapacitāte ceļu būvniecības nozarē, nākas pārcelt neiztērēto naudu uz nākamajiem gadiem, secina Dālderis – .

Jāslēdz būvniecības līgumi, kas paredz indeksāciju būvniecības izmaksu kāpuma dēļ – par to šobrīd notiek diskusijas, un risinājums ir jāatrod visas Eiropas līmenī, pauž Dālderis – .

Uzraudzība būs ārkārtīgi stingra – gan no vietējās sabiedrības, gan Eiropas Komisijas puses, par Atveseļošanās mehānisma līdzekļu izlietojumu pauž Dālderis – .

Finanšu ministrijaEiropas SavienībaEiropas KomisijaInts DālderisKohēzijas fondiLatvijas Pašvaldību savienībaSpried ar DelfiLatvija 2030

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit