Kazahstānu pārņēmusi plaša protestu kustība, notikušas sadursmes protestētāju un drošības struktūru starpā, tūkstošiem cilvēku aizturēti. Par šiem notikumiem, kā arī Krievijas radīto saspīlējumu pie Ukrainas robežas Alina Lastovska 10. janvārī iztaujāja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Rihardu Kolu (NA) un "Delfi" Ārzemju ziņu nodaļas žurnālistu Andri Kārkluvalku.
Kā ziņots, protesti Kazahstānā pret sašķidrinātās gāzes cenu straujo kāpumu sākās svētdien Žanaezenā, valsts dienvidrietumos.
Protesti nākamajās dienās pārņēma visu Kazahstānu, un līdztekus ekonomiskajām prasībām sāka parādīties arī politiskās prasības. Protestētāji cita starpā pieprasīja eksprezidenta Nursultana Nazarbajeva un viņa klana pilnīgu aiziešanu no valsts vadības.
Savukārt Krievijas aktivitātes pie Ukrainas robežas rada bažas par iespējamu jaunu militāru uzbrukumu.
Maskava izvirzījusi Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Lai apspriestu situāciju, plānota NATO un Krievijas Padomes sēde un divu dienu ASV un Krievijas amatpersonu sarunas.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!