Kaut arī varam paļauties uz NATO līguma 5. pantu, Latvijai ir jāattīsta savi bruņotie spēki un jābūt gatavai jebkuriem pārsteigumiem, tāpēc valdībā izskan mudinājumi palielināt aizsardzības budžetu un uzvirmojušas runas arī par iespējamu obligātā militārā dienesta atjaunošanu. Par šiem un citiem tematiem piektdien, 4. februārī, žurnālists Andris Auzāns raidījumā "Spried ar Delfi" sarunājās ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (A/P). Raidījumā piedalījās arī "Delfi TV" žurnāliste Olga Dragiļeva.
Patlaban Latvija aizsardzībā iegulda 2,3% no IKP, un Saeimas ikgadējās ārlietu debatēs aizvadītajā nedēļā arī premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) paudis, ka ieguldījumi šajā nozarē būtu jākāpina, kā nākamo mērķi uzstādot 2,5% no IKP.
Taču vienlaikus Latvijai jādomā arī par karavīru skaita palielināšanu. Dzimstības līmeņa un citu iemeslu dēļ aizvadītajā gadā armijai izdevies rekrutēt mazāk karavīru salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Aizsardzības ministrs Pabriks ir uzdevis Aizsardzības ministrijai un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandierim Leonīdam Kalniņam sagatavot ziņojumu, kā palielināt karavīru un zemessargu skaitu.
Ministrs arī janvāra vidū paudis, ka obligātais militārais dienests vairs "nav tabu jautājums", taču tas nebūtu īstenojams ar esošajiem līdzekļiem īsā laika periodā.
Raidījumā tika apspriesti arī citi ar aizsardzības nozari saistīti temati.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv