Vai visi tautību, nāciju un etnisko grupu nosaukumi latviešu valodā ir neitrāli, vai no atsevišķiem apzīmējumiem tomēr vajadzētu izvairīties, jo tie kādai sabiedrības daļai var būt aizvainojoši? Par to ceturtdien, 11.februārī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Alina Lastovska sarunājās ar Valsts valodas centra direktoru Māri Baltiņu un sociālantropologu Klāvu Sedlenieku.
Plašas diskusijas izraisījis Valsts valodas centra paustais, ka visi tautību, nāciju, etnisko grupu u. tml. nosaukumu stilistiskā neitralitāte katrā atsevišķā gadījumā jāvērtē no latviešu pasaules uztveres un Latvijas vēstures, nevis vienīgi no citu kultūru pieredzes pozīcijām, kas mēdz būt būtiski atšķirīgas. Tādējādi latviešu valodā vārdi nēģeris, mongolis, krievs, aziāts, eiropietis, amerikānis u. tml. ir tikpat neitrāli kā latvietis, lietuvietis, vidzemnieks, rīdzinieks, daugavpilietis.
Tiesa, tā pati latviešu valodas ekspertu komisija piebilst, ka galvenais, kas jāievēro, nosaucot citu tautību cilvēkus, ir savstarpēja cieņa un kontekstuālo faktoru apsvēršana, it īpaši, uzrunājot konkrētus cilvēkus.
Dažādu sabiedrības un valodas pētnieku vidū gan viedokļi atšķiras, proti, daļa ekspertu uzsver, ka latviešu valoda nav izolēta no tā, kas notiek pasaulē, tāpēc vārdus, kas noteiktai cilvēku kopai ir aizvainojoši, tomēr nevajadzētu lietot kā neitrālus.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!