Aizbildinoties ar nepieciešamību aizsargāt civiliedzīvotājus Austrumukrainā, Krievija ceturtdienas naktī sākusi pilna mēroga militāru uzbrukumu Ukrainai. Vienlaikus Krievijas prezidents Vladimirs Putins brīdinājis citas valstis, ka jebkurš mēģinājums iejaukties novedīs pie "sekām, kuras jūs nekad neesat redzējuši". Kādi ir Putina mērķi un kā pasaule tiem var stāties pretī? Par to ceturtdien, 24.februārī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Alina Lastovska sarunājās ar Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Andri Teikmani un Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, RSU profesoru Andri Sprūdu.
Spriedze pie Ukrainas robežām pieaug jau vairāku mēnešu garumā. 21.februāra vakarā Kremļa saimnieks Vladimirs Putins paziņoja par Ukrainas teritorijā ar Maskavas atbalstu izveidoto Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" (DTR un LTR) neatkarības atzīšanu un jau nākamajā dienā separātistu līderi vērsās pie Putina ar lūgumu sniegt palīdzību, lai stātos pretī "Ukrainas agresijai".
Putins naktī uz ceturtdienu ap pulksten 4.50 (pēc Latvijas un Ukrainas laika), visticamāk, iepriekš ierakstītā uzrunā pasludināja specoperācijas sākumu pret neatkarīgo Ukrainu. Līdz ar šo paziņojumu Krievijas spēki uzsākuši jaunu posmu 2014. gadā sāktajā kaimiņvalsts terorizēšanā.
Krievijas militārie sauszemes spēki šobrīd Ukrainā iebrauc gan ziemeļos no Baltkrievijas un Krievijas, gan no Krievijas okupētās Krimas dienvidos.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!