'Spried ar Delfi' par Baltkrievijas lomu Krievijas karā pret Ukrainu. Pilns ieraksts

Referendumā piedāvātie konstitūcijas grozījumi paredz noteikt, ka prezidents var atrasties amatā tikai divus piecu gadu pilnvaru termiņus, taču šie nosacījumi tiks attiecināti tikai uz nākamo ievēlēto prezidentu. Ja Lukašenko, kas prezidenta amatā ir kopš 1994. gada, nolems 2025. gadā kandidēt atkal, viņš varēs palikt pie varas vēl desmit gadus.

Grozījumi arī paredz imunitāti agrākajiem līderiem par noziegumiem, kas pastrādāti pilnvaru termiņa laikā, un atļauj izvietot Baltkrievijas teritorijā kodolieročus.

Kremļa uzsāktajā karā pret Ukrainu Baltkrievija ir ciešs Krievijas sabiedrotais – tās teritorijā tika izvietoti ap 30 000 krievu karavīru, kuri, Krievijai uzsākot karu, devās uzbrukumā Ukrainai no Baltkrievijas teritorijas. Lukašenko apgalvo, ka Baltkrievijas bruņotie spēki karā nepiedaloties.

Pēc Rinkēviča teiktā, arī Latvijai Baltkrievija un Krievija ir uzskatāma par vienu ļoti agresīvu kaimiņvalsti. Lai gan Baltkrievijai un Latvijai joprojām ir diplomātiskās attiecības, pērn maijā Baltkrievija izraidīja Latvijas diplomātus, reaģējot uz notikumiem Rīgā, kad pasaules hokeja čempionāta laikā vairākās vietās Baltkrievijas oficiālais karogs (sarkani zaļais) tika nomainīts ar vēsturisko (sarkani balto), tādējādi paužot atbalstu Baltkrievijas opozīcijai, pret kuru Lukašenko režīms izvērsis plašas un vardarbīgas represijas.

Baltkrievijai sava vēstnieka Latvijā nav jau kopš 2020. gada rudens - Lukašenko atcēla Vasīliju Markoviču no vēstnieka amata "par dienesta pienākumu pienācīgu neizpildīšanu", kā arī atņēma viņam diplomātisko rangu.

Vai Baltkrievija vēl ir saglabājusi kādas neatkarīgas valsts pazīmes un vai tās neatkarība ir pilnībā zaudēta, par to runāsim raidījumā pirmdien.

Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!