"Runāt bezgalīgi, nejēdzīgi par neizdevušos integrācijas politiku, ir tāpat kā runāt par neizdevušos valsti. Ja tev liekas, ka latviešu nācijai ir jāattīstās uz divvalodības pamata, tad, protams, tev vienmēr liksies, ka šī integrācijas politika ir neizdevusies, bet ir ļoti daudzi citi objektīvi rādītāji, kas pierāda tieši pretējo," tā raidījuma "Spried ar Delfi" diskusijā par spriedzi sabiedrībā Latvijas Universitātes pētnieks Mārtiņš Kaprāns aizrādīja Daugavpils mēram Andrejam Elksniņam (Saskaņa), kurš kritizēja, viņaprāt, Latvijas neveiksmīgo integrācijas politiku.
Jau vēstīts, ka Valsts Drošības dienestā (VDD) norāda, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas sabiedrībā novērotas pretēju viedokļu sadursmes saistībā ar notikumiem Ukrainā. Tāpat VDD publiskajā telpā ir fiksējis atsevišķus mēģinājumus provocēt spriedzi starp dažādām etniskajām grupām. Raidījuma "Spried ar Delfi" diskusijā par to šo spriedz un provokāciju riskiem Daugavpils mērs Elksniņš pauda pārliecību, ka Latvijas valsts ir ilgstoši pieļāvusi kļūdas, kas veicinājušas sabiedrības sašķeltību. "Manuprāt, kļūda ir bijusi integrācijas politikas neesamība, manuprāt, kļūda ir bijusi bilingvālās izglītības Latvijā likvidēšana, manuprāt, kļūda ir bijusi referendumu ierobežošana, manuprāt, kļūda ir bijusi pie varas esošo politiķu arogantā attieksme pret iedzīvotājiem," uzskaitīja politiķis.
Šī atziņa gan raisīja asus Kaprāna iebildumus. "Šī tēze, kura kā mantra tiek atkārtota nu jau gadiem un gadiem, par to, ka mums integrācijas politika ir izgāzusies, ir tik tukša un bez jebkāda seguma, cik vien var. Stāstīt par to, cik mums ir izgāzusies integrācijas politika, neredzot to, ka šeit nekādi vardarbīgi etniski konflikti nav notikuši pēdējo 30 gadu laikā, neredzot to, ka mums ir nezin cik reizes pieaudzis latviešu valodas pratēju skaits mazākumtautību vidū, neredzot to, cik gadu no gada pieaug piederības sajūta Latvijas valstij mazākumtautību iedzīvotāju vidū, neredzot daudzus citus objektīvus faktus. Runāt bezgalīgi, nejēdzīgi par neizdevušos integrācijas politiku, ir tāpat, kā runāt par neizdevušos valsti. Ja tev liekas, ka latviešu nācijai ir jāattīstās uz divvalodības pamata, tad, protams, tev vienmēr liksies, ka šī integrācijas politika ir neizdevusies, bet ir ļoti daudzi citi objektīvi rādītāji, kas pierāda tieši pretējo," diskusijā pauda Kaprāns.
Elksniņš gan piesauca konkrētu piemēru integrācijas politikas neveiksmēm, norādot, ka Daugavpilī pirmsskolas izglītību latviešu valodas grupiņās pabeidz 48% bērnu, bet uz latviešu valodas skolu mācīties aiziet tikai 20%, un iemesls esot pedagogu trūkums. Kaprāns gan aizrādīja, ka tas esot rīcībpolitikas jautājums, nevis integrācijas nepastāvēšana kopumā.
Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!