Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) tiek uztverta kā starptautiskais miera un drošības garantētājs. Lai gan ANO Ģenerālā asambleja ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēmusi rezolūciju, kurā nosodīta Krievijas agresija pret Ukrainu un pieprasīts, lai Krievija nekavējoties izved savu karaspēku no šīs valsts, šo pašu organizāciju Krievija arī izmanto, lai izplatītu dezinformāciju par Ukrainu. Kāda ir ANO loma un vai tai ir reālas iespējas ietekmēt notiekošo Ukrainā – par to otrdien, 22. martā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Alina Lastovska sarunājās ar Latvijas vēstnieku un pastāvīgo pārstāvi ANO Andreju Pildegoviču. Raidījumā piedalījās arī "Delfi" žurnālists Kārlis Arājs.
Pēc vairāk nekā divas dienas ilgām debatēm ANO Ģenerālā asambleja 2.martā pieņēma rezolūciju, kurā nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā. To atbalstījusi 141 no 193 dalībvalstīm, to vidū arī Latvija.
Aizvadītajā nedēļā arī Hāgā bāzētā ANO Starptautiskā tiesa trešdien pieprasīja Krievijai apturēt iebrukumu Ukrainā, paužot dziļas bažas par Maskavas pielietoto spēku, taču Krievija atteikusies šim paziņojumam pievērst jebkādu uzmanību.
Vienlaikus Krievija izmanto ANO Drošības padomi savas propagandas un dezinformācijas izplatīšanai par tās agresiju Ukrainā – pirms nedēļas Krievija panāca ANO Drošības padomes sanākšanu, kurā vēlējās apspriest apmelojumus, ka ASV Ukrainā finansējušas pētījumus bioloģisko ieroču attīstīšanai
Savukārt Saeima aizvadītajā nedēļā pieņēma paziņojumu, kurā aicina ANO dalībvalstis nekavējoties veikt pasākumus, lai izveidotu lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas, lai tā pasargātu cilvēku dzīvības. Eksperti gan vērtē, kas drīzāk ir simbolisks žests, kas diez vai palielinās iespēju, ka lēmums par debesu slēgšanu tiešām tiks pieņemts.
Tikmēr ANO dienaskārtībā ir arī citi pasaulei nozīmīgi jautājumi. Tā, piemēram, ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs pirmdien paziņojis, ka pasaule "miegā iet uz klimata katastrofu", jo lielākās ekonomikas pieļauj ogļskābās gāzes piesārņojuma palielinājumu, lai gan to vajadzētu strauji samazināt, Viņš arī piebilda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā var vēl vairāk izjaukt centienus novērst klimata katastrofas, jo importētāji palielinās savu atkarību no fosilā kurināmā, cenšoties aizvietot no Krievijas ievesto naftu un gāzi.
Par to, kādas ir ANO iespējas ietekmēt Krievijas ārpolitiku, pasargāt Ukrainas iedzīvotājus un panākt pasaules valstu virzību uz kopīgiem mērķiem, spriedām raidījumā.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!