Jau vēstīts, ka, lai ierobežotu Krievijas naidīgas propagandas un dezinformācijas izplatību Latvijā, Saeima pieņēma likuma grozījumus, kas ļauj Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) slēgt Kremļa kontrolētos informācijas kanālus, kuri izplata propagandu vai slavina Krievijas karu pret Ukrainu. NEPLP jau bloķējis 93 interneta vietnes, tādējādi arī raisot diskusiju par cenzūru un vārda brīvību.
Filozofs Ilmārs Šlāpins diskusijā pauda bažas, ka šāda bloķēšana tik un tā nebūs efektīva, jo "Latvijas iedzīvotāji tāpat kā Krievijas iedzīvotāji ir apguvuši VPN protokolu, kas ļauj apiet šādus ierobežojumus".
Sārts gan pret to iebilda, atsaucoties uz pētījumu, kas veikts par situāciju Ukrainā 2015. gadā, pēc tam, kad tā bloķēja daudzus Krievijas propagandas kanālus, kā arī sociālos tīklus “Vkontakte” un “Odnoklassniki”. Tajā secināts, ka šādi ierobežojumi tomēr strādā. “Protams, arī tur ir VPN un citi veidi, kā var diezgan mierīgi apiet ierobežojumus, bet secinājums bija tāds, ka aptuveni trešdaļa patērētāju turpināja lietot šo saturu, atrodot tehniskos līdzekļus, kā tikt tam klāt un arī vairāk radikalizējās. Savukārt lielākā daļa negāja to ceļu, plūda pa straumi un viņu noskaņa aizgāja citā virzienā,” uzsvēra Sārts.
NEPLP locekle Ieva Kalderauska savukārt atsaucās uz padomes decembra pētījumu, ka šādus apiešanas līdzekļus Latvijā izmanto 2-5% iedzīvotāju. Kopumā viņa uzsvēra, ka aizliegumi ir pamatoti un iekļauti stingrā tiesiskajā rāmī, nevis veikti nejauši. “Ja, piemēram, nedod Dievs, krievu tanki iesoļos Latvijā un Latgales lielākās pilsētas ar ziediem sagaidīs un apsveiks un tas būs iemesls, lai iebruktu visā Latvijā – nu es nezinu, vai tas ir tā vērts, lai mēs tagad pārbaudītu, cik noturīga ir mūsu sabiedrība pret kara propagandu un attaisnošanu,” viņa atbildēja kritiķiem.
Kalderauska uzsvēra, ka šis regulējums nav mūžīgs, un var tikt pārvērtēts, lai novērstu bažas, ka kara apstākļos pieņemtais regulējums varētu tikt izmantots arī pēc tam, kad vajadzība pēc tāda zudusi. Viņa arī aizrādīja, ka ne tikai NEPLP, bet arī mediji paši labprātīgi ir savā veidā ierobežojuši vārda brīvību, piemēram, slēdzot komentēšanas iespēju saviem rakstiem.
Pilnu diskusijas ierakstu skatieties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!