Pēc tam, kad Ukrainā liegta pieeja Krievijas propagandas medijiem un sociālajiem tīkliem, tikai aptuveni trešdaļa to līdzšinējās auditorijas meklējusi ceļu, kā ierobežojumus apiet un turpināt šo informāciju patērēt, kamēr pārējie izvēlējušies sekot atļautajiem medijiem un izkļuvuši no Krievijas informatīvās ietekmes - tā, atsaucoties uz pētījumu, diskusijā par vārda brīvību raidījumā "Spried ar Delfi" pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.

Jau vēstīts, ka, lai ierobežotu Krievijas naidīgas propagandas un dezinformācijas izplatību Latvijā, Saeima pieņēma likuma grozījumus, kas ļauj Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) slēgt Kremļa kontrolētos informācijas kanālus, kuri izplata propagandu vai slavina Krievijas karu pret Ukrainu. NEPLP jau bloķējis 93 interneta vietnes, tādējādi arī raisot diskusiju par cenzūru un vārda brīvību.

Filozofs Ilmārs Šlāpins diskusijā pauda bažas, ka šāda bloķēšana tik un tā nebūs efektīva, jo "Latvijas iedzīvotāji tāpat kā Krievijas iedzīvotāji ir apguvuši VPN protokolu, kas ļauj apiet šādus ierobežojumus".

NEPLPSpried ar DelfiLatvijaJānis SārtsIlmārs ŠlāpinsKrievijas iebrukums UkraināIeva Kalderauska

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit