Sankcijas, kas piemērotas Krievijai, nosodot tās uzbrukumu Ukrainai, negatīvi ietekmēs arī tās valstis, kuras šīs sankcijas ieviesušas. Iedzīvotāji visuzskatāmāk inflāciju ierauga gan savos komunālo pakalpojumu rēķinos, gan pārtikas veikalu plauktos, taču ierobežojumi skars arī daudzas citas nozares. Par to, kādas pārmaiņas gaidāmas Latvijas ekonomikā, otrdien, 29.martā, pulksten 12 raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns sarunājās ar Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāju, vadošo pētnieci Ingūnu Gulbi un bankas "Citadele" ekonomistu Mārtiņu Āboliņu.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) aprēķini liecina, ka šā gada februārī vairāk nekā trešdaļu no inflācijas Latvijā veidoja pārtikas cenu kāpums, tām pieaugot par vidēji 12,3%. Tikmēr atsevišķās produktu kategorijās, piemēram, maizei cenas pieaugušas par 14%, bet piena produktiem - par 18%. Līdz ar kara sākumu Ukrainā atsevišķiem produktiem mēneša laikā cena pieaugusi pat divas reizes.

Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka un citas globālās finanšu institūcijas piektdien brīdināja par plašām ekonomiskajām sekām, ko radīs Ukrainas karš. Ekonomikas zaugsmes palēnināšanās, tirdzniecības traucējumi un inflācijas kāpums – tās būs sekas, kuras izjutīs visa pasaule. Krievijas agresija Ukrainā sēj šausmas un izraisa humāno krīzi ne tikai Ukrainā – tas negatīvi ietekmē arī enerģijas un pārtikas produktu piegādes un palielina nabadzības līmeni.

Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!

Sankcijas pret KrievijuSpried ar DelfiKrievijas iebrukums UkraināMārtiņš ĀboliņšIngūna Gulbebizness

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit