Kremlim sākot karu Ukrainā, īpaši pieaugusi varbūtība, ka Krievijas specdienesti varētu īstenot tādas destruktīvas operācijas NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu kibertelpā, kas apgrūtinātu sabiedrībai nozīmīgu sektoru darbību vai radītu kaitējumu kritiskajai infrastruktūrai.
Kā norādījis Zviedris, Vladimira Putina režīma īstenotās politikas rezultātā mūsdienu Krievija dažādos aspektos arvien vairāk atgādina savu priekšteci Padomju Savienību, kura varas konsolidācijas, sabiedrības kontroles un ģeopolitiskās pozīcijas dēļ ir šā brīža Krievijas politiskās elites ideāls. Šāda pozīcija nosaka konfrontāciju ar Rietumiem, izmantojot Krievijas rīcībā esošos līdzekļus, kur būtiskāko lomu ieņem drošības un izlūkošanas dienesti. To galvenais mērķis ir izlūkošanas informācijas iegūšana, ietekmes instrumentu veidošana un ietekmes operāciju īstenošana, tādējādi nodrošinot Kremļa politisko mērķu sasniegšanu.
Tradicionāli visaktīvāko darbību Latvijā izvērsuši Krievijas izlūkdienesti, taču 2021. gadā darbu pret Latviju turpinājuši arī vairāki citi ārpus NATO un ES esošu valstu specdienesti, pret kuriem SAB veicis pretizlūkošanas darbu, teikts pārskatā.
Kādi ir galvenie ārvalstu ietekmes informācijas kanāli Latvijā, kādi ir iespējamie drošības draudi migrācijas dēļ un ar kādiem riskiem un ārvalstu dienestu aktivitātēm jārēķinās priekšvēlēšanu laikā – par to runājām raidījumā.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!