'Spried ar Delfi' par Francijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Pilns ieraksts

Tāpat kā pirms pieciem gadiem, arī šoreiz Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā svētdien, 24.aprīlī, spēkojās bijušais finansists Emanuels Makrons, kurš pretendēja uz otro termiņu amatā, un galēji labējā politiķe Marina Lepēna. Socioloģiskās aptaujas liecināja, ka abiem kandidātiem bija teju vienādas izredzes uzvarēt, tomēr prezidenta krēslā vēl uz pieciem gadiem ievēlēja Makronu. Par Francijas sabiedrības izvēli pirmdien, 25.aprīlī, pulksten 12 raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns sarunājās ar diviem bijušajiem Latvijas vēstniekiem Francijā – Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti un Latvijas Ārpolitikas institūta vecāko pētnieku Imantu Lieģi.

Ja pirms četriem gadiem Makrona uzvara bija pārliecinoša - balsošanas otrajā kārtā viņš ieguva 66,1% balsu – tad šogad socioloģiskās aptaujas solīja krietni sīvāku cīņu. Viena no pēdējām aptaujām liecināja, ka otrajā vēlēšanu kārtā Makronam izdosies iegūt tikai 51% balsu, kamēr 49% francūžu gatavojas balsot par Lepēnu.

Provizoriskie rezultāti pēc visu biļetenu saskaitīšanas liecina, ka Makrons ieguvis 58,5% balsu, bet Lepēna - 41,45% balsu.

Salīdzinot ar vēlēšanām pirms pieciem gadiem, Makrona pārsvars ir būtiski mazāks nekā pirms pieciem gadiem, kad prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā viņš ieguva 66,1% balsu, bet Lepēna - 33,9% balsu.

Francijas ekonomika ir otra lielākā Eiropas Savienībā (ES) un tā ir vienīgā kodolvalsts ES un ieņem vienu no piecām pastāvīgajām vietām ANO Drošības padomē.

Francijas vēlēšanu iznākumam ir liela nozīme gan Eiropas Savienībai (ES), gan arī NATO. Ja Makrons noskaņots, ka Francijai arī turpmāk jābūt šo alianšu sastāvā, Lepēna piedāvā izmaiņas, kas faktiski līdzinātos Francijas aiziešanai no ES, un viņa arī paudusi, ka vēlas atbrīvoties no NATO kopīgās militārās pavēlniecības, turklāt atbalsta stratēģisku attiecību atjaunošanu starp NATO un Krieviju pēc Ukrainas kara beigām.

Kandidātu viedokļi atšķiras arī citos nozīmīgos jautājumos, piemēram, Makrons uzskata, ka Francijai ir jāatsakās no Krievijas gāzes, kamēr Lepēna, kas līdz šim demonstrējusi pret Kremļa saimnieku īpaši siltas jūtas un savulaik pat atzinusi Ukrainai piederošās Krimas aneksiju, iebilst pret sankcijām enerģētikas sektorā, aizbildinoties ar iedzīvotāju interesēm. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc Eiropas Savienība atlikusi lemšanu par sankciju paplašināšanu pēc Francijas vēlēšanām.

Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!