"Ir atsevišķi gadījumi, bet intensitāte ir stipri samazinājusies. Gan pirms kara, gan pēc kara sākuma tika novēroti šādi incidenti, bet ir tehniskie risinājumi, kuri ļauj lidmašīnām droši pārvarēt šādus traucējumus un nolaisties galapunktā," raidījumā "Spried ar Delfi" norādīja VAS "Latvijas gaisa satiksme" valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš, runājot par mūsu reģionā līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā novērotajiem Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) darbības traucējumiem.

Tauriņš atzina, ka šobrīd pie mums šo traucējumu ir mazāk, bet tagad tie sākuši parādīties citās Eiropas valstīs, iespējams, lai šo traucējumu efektu pārbaudītu.

"Mūsu darbinieki palīdz lidmašīnai orientēties gaisa telpā, un nekādu problēmu no šī viedokļa nav," skaidroja Tauriņš, apstiprinot, ka GPS sistēmai paralēli darbojas arī citas sistēmas, kas nodrošina aeronavigāciju arī GPS signāla traucējumu apstākļos.

Savukārt, jautāts par to, vai nav novēroti kādi kiberkara mēģinājumi ietekmēt aeronavigācijas un aviācijas drošības sistēmas, Tauriņš pauda: "Mums palaimējās, pagaidām nē." Viņš uzsvēra, ka gaisa satiksmes vadības sistēma ir pilnībā atslēgta no ārējās pasaules, tai piekļūt nav iespējams. Ja varētu būt kādi kiberuzbrukumi, tie varētu būt vērsti pret uzņēmuma mājas lapu internetā, bet šī sistēma ir pilnībā slēgta, piekļūt tai no ārpuses praktiski nav iespējams, skaidroja Tauriņš.

VAS "Elektroniskie sakari" Radiofrekvenču plānošanas departamenta direktors Rinalds Ritmanis 24. martā raidījumā "Spried ar Delfi" atzina, ka GPS signāla traucējumi varētu būt saistāmi ar militārajām aktivitātēm. Viņš skaidroja, ka lidmašīnas paļaujas arī uz citām – drošākām sistēmām, tādēļ lidot ir droši.

Kā ziņots, Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) jau 17. martā izplatīja brīdinājumu, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma novērojami pastiprināti globālo navigācijas satelītsistēmu (GNSS) darbības traucējumi, tostarp Baltijas valstu reģionā.

Pēc EASA apkopotajiem datiem, kopš 24. februāra GNSS darbības traucējumi novērojami četrās ģeogrāfiskās teritorijās – Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tā kaimiņvalstīs un virs Baltijas jūras šī apgabala tuvumā, Somijas austrumos, virs Melnās jūras, Vidusjūras austrumos Kipras, Turcijas, Libānas, Sīrijas un Izraēlas tuvumā, kā arī Irākas ziemeļos.

GPS ir viena no GNSS sistēmām, kas tiek lietota visplašāk.

Piedāvājam noskatīties raidījuma spilgtākās epizodes:

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Konservatīvie) skaidro, kāpēc lidostā ir daudz neaizpildītu aviācijas drošības inspektoru vakanču.

"Latvijas gaisa satiksmes" vadīto lidojumu skaits pandēmijas krīzē samazinājās par 82%, tagad, kara ietekmē, kritums bija līdz 50%, norāda Tauriņš. Viņš piebilda, ka tagad situācija uzlabojas, bet tas notiek uz sezonalitātes rēķina, jo vasarā cilvēki vairāk izmanto aviotransportu.

Jaunais gaisa satiksmes vadības tornis ir "vairāku gadu jautājums", tas ir viens no lielajiem stratēģiskajiem projektiem, tāpat kā lidostas 6. kārta, norāda Linkaits.

Otrais skrejceļš lidostā "Rīga" būs vajadzīgs jau tuvāko 10 gadu laikā, uzskata Tauriņš.

Jāuzteic "Rail Baltica" būvnieki, kuri atbildīgi pieiet darba plānošanai, vērtējot ietekmi uz satiksmi, sacīja Linkaits, piebilstot, ka ir zināmas neērtības, bet tas ir tā vērts. Vienlaikus viņš pauda, ka lielākie būvdarbi vēl ir priekšā.

Linkaits atbild uz jautājumu par cīņu ar dārgo "taksometru mafiju" lidostā "Rīga".

Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!

Rail BalticaTālis LinkaitsAviācijaLatvijas gaisa satiksmeSpried ar DelfiLatvijaTālis LinkaitsDāvids Tauriņš

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit