Spried ar Delfi TV: Ivars Austers, Lelde Metla-Rozentāle, Ieva Strode - 4
Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Arī 14.Saeimas vēlēšanās gaidām etniskais balsojums, kad vēlētāji lems par labu tā sauktajām latviskajām vai krieviskajām partijām, taču krievvalodīgajiem vēlētājiem Latvijā būs grūti pieņemt lēmumu, jo viņus neviens nemēģina uzrunāt, raidījumā "Spried ar Delfi" piektdien pauda politikas eksperti.

Krievvalodīgie vēlētāji ierasti bijuši ievērojami atsvešinātāki no politikas, un šī problēma vērojama arī tagad, kad "Saskaņa" pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā nosodīšanas pazaudējusi lielu daļu savu atbalstītāju.

SKDS Sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja Ieva Strode norādīja, ka līdz šim "Saskaņas" panākumi lielā mērā bija "superpopulārā" Nila Ušakova nopelns, taču tagad "Saskaņas" reitingu ietekmē ne tikai karš Ukrainā, bet arī "Čekušina faktors", jeb citu spēcīgu līderu trūkums. "Ja "Saskaņā" nav Ušakova, tad uz viņiem skatīsies tāpat kā uz latviskajām partijām – kuri tad ir tie cilvēki, kas īstenos mūsu cerības un mūs aizstāvēs?" sprieda Strode un norādīja, ka patlaban neredz "Saskaņā" kādu, kas varētu aizvietot Ušakovu un piesaistīt vēlētājus.

Politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla Rozentāle savukārt skaidroja - lai gan šobrīd būtu īstais brīdis, kad uzrunāt cilvēkus un pārstāt dalīt vēlētājus pa latviešu un krievu partijām, pagaidām nekas neliecina, ka kāda no latviskajām partijām to grasītos darīt. Tāpat viņa norādīja, ka daļa vēlētāju no "Saskaņas" novērsās brīdī, kad tā nosodīja karu Ukrainā, tātad skaidrs, ka tie nav lojālākie Latvijas patrioti . Būtu diezgan grūti gaidīt, ka viņš balsos par kādu latvisko partiju - drīzāk nogaidīs, kādu citu krievisko partiju.
Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers atzina, ka tā ir bīstama tendence, taču šis atkal ir jautājums par īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumiem. Viņaprāt, "atskaites punktam" būtu jābūt politiskajai nācijai, nevis etniskajai piederībai, taču vienlaikus viņš norādīja ka daļa politiķu apzinās - ja šo kārti tagad to neizmantos, var neiekļūt Saeimā. Vajadzīgs iekšējais kompromiss.

"Pēc 10. maija es neticu, ka tagad var pateikt: "Mēs vienosim!" Lai cik būtu skarba cīņa par ekonomiku, elektorāts to nav gatavs dzirdēt," iebilda Strode. Līdzīgi kā pirms 10 gadiem notikušais referendums par valsts valodas statusu krievu valodai, arī 10.maija notikumi pie pieminekļa Pārdaugavā atklāj, ka sabiedrības saliedētības jomā situācija ir ļoti slikta.

Austers piebilda, ka uzticēšanos politiķiem bieži iedragā vēlme "viegli uzraut popularitāti", lielāku uzsvaru liekot uz nacionālismu, nevis patriotismu. Vienkāršoti skaidrojot, nacionālisms ir sevis pacelšana un citu gremdēšana, un šāda ideoloģija, grauj uzticēšanos politiskajai sistēmai kopumā, skaidro Austers.

Metla Rozentāle savukārt papildināja, ka mūsu skatījumu uz politisko skatuvi ietekmē arī mūsu pagātnes pieredze, proti, daļa sabiedrības, kas nāk no PSRS laikiem, ļoti izteikti neuzticējās neuztic valstij, jo valsts ir kaut kas "pret", kas dara sliktas lietas, no kuras mums ir jābaidās un kur nekas labs nenotiek.

Austers norādīja, ka karš ir pateicīgs brīdis, lai viegli paceltu nacionālistiskos jautājumus šī vārda sliktajā nozīmē, un piemineklis Pārdaugavā tam ir apliecinājums. "Šo situāciju var izmantot, lai pievērstu sev uzmanību, bet pēc mums - kaut ūdens plūdi", skaidro Austers. Pieminekļa nojaukšana var situāciju krietni saasināt, bet uzreiz netiek domāts pāris soļus uz priekšu, kā to risināt. "Visticamāk, kārtējo reizi dominēs īstermiņa mērķi, kas vēlētājiem var šķist pievilcīgi," rezumē sociālpsihologs.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!