Viņš kā piemēru min 2008. gada nekustamā īpašuma burbuļa plīšanu lielā daļā pasaules – arī valstīs, kur tāds nebija izveidojies, mājokļu cenas nokrita par 10%. Tāpēc pie noteiktām ekonomikas sakritībām vai ekonomikas sabremzēšanās Eiropā, var sagaidīt arī Latvijā mājokļu tirgus cenu svārstības 10% robežās.
Savukārt Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētāju Aigars Šmits norāda, ka mājokļu tirgus Latvijā ir salīdzinoši mierīgs – ir daļa iedzīvotāju, kas grib ieguldīt nekustamajā īpašumā, tādējādi amortizējot plānoto inflāciju, jo "vēsture rāda, ka nauda ķieģelī ir drošāka". Savukārt otra iedzīvotāju daļa, baidoties no gaidāmajiem komunālajiem rēķiniem, vēlas īpašumu pārdot. Eksperts gan iesaka būt piesardzīgiem un "nestrebt karstu" – īpašums jāpārdod brīdī, kad redz labākas alternatīvas pavairot kapitālu.
Āboliņš riskus hipotekāro kredītu izsniegšanas jomā negaida, jo Latvijā ir liela piesardzība mājokļu kreditēšanā – piemēram, Covid-19 laikā, apturot dažu nozaru darbu, tika maksāti dīkstāves pabalsti, tādējādi īpaši neietekmējot iedzīvotāju kredītspēju.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
