Līdz 14. Saeimas vēlēšanām 1.oktobrī atlicis mazāk kā mēnesis. Aizvadītās Saeimas vēlēšanas izcēlās ar rekordzemu aktivitāti – balsot aizgāja tikai nedaudz vairāk kā puse jeb 55% vēlētāju, un socioloģiskās aptaujas līdzīgu aktivitāti prognozē arī šogad. Pētījumi liecina, ka visretāk uz vēlēšanām dodas tieši jaunieši. Kāpēc tā un kā to mainīt – par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns sarunājās ar Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītāju Rihardu Bambalu un biedrības "Eiropas kustība Latvijā" ģenerālsekretāri Lieni Valdmani.

Pētījumi liecina, ka iepriekšējās vēlēšanās 2018.gadā viskūtrāk balsot devušies jaunieši 18-24 gadu vecumā un 25-34 gadu vecumā, kamēr visaktīvākie vēlēšanu dalībnieki ir pensijas vecuma iedzīvotāji.

Eksperti norāda, ka zemu aktivitāti ietekmē dažādi iemesli, tajā skaitā dezinformācija, piemēram, vēstījumi par “potenciālo vēlēšanu nozagšanu”. Tas ietekmē ne tikai vēlētāju aktivitāti, bet arī veido sadrumstalotāku nākamās Saeimas sasaukumu un mazina uzticību demokrātiskiem procesiem kopumā, radot iespaidu, ka cilvēks neko nevar ietekmēt, un tādējādi vairojot viedokli par Latviju kā “neizdevušos valsti”.

Kā veicināt jauniešu līdzdalību vēlēšanās un spēju atpazīt un pretoties dezinformācijas manipulācijām, skatieties raidījuma ierakstā.

Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit