Jebkurš var sūtīt īsziņas, izmantojot maksas pakalpojumu, un ikviens iedzīvotājs īsziņu no nepazīstama avota normāli uztver ar aizdomām, jo nav pat jāver vaļā saite, lai kaut kas telefonam notiktu. Katastrofu gadījumā, iespējams, jāmeklē kāds labāks risinājums iedzīvotāju apziņošanai, raidījumā "Spried ar Delfi" teica SIA "IT Centrs" vadītājs Agris Krusts.

Tāpat arī vaļā nebūtu jāver negaidīta īsziņa – arī pati īsziņa var būt pikšķerēšanas mēģinājums, vislabāk to pat nelasītu uzreiz izdzēst, raidījumā sacīja Krusts, piebilstot, ka viņš tieši tā arī darot. Īsziņas arī nav komunikācijas veids, kas ļauj vienā acumirklī nodrošināt informācijas piegādi lielam skaitam abonentu – īsziņas katram abonentam ir jānoformē un jāizsūta, un operatora aparatūrai ir savas veiktspējas griesti, raidījumā atzina "Cert.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis.

Mālkalnietis izteicās, ka arī īstas krīzes gadījumā, nevis atbildīgo iestāžu rīkotā testā, kā tas bija pagājušajā nedēļā, īsziņas dažādus iedzīvotājus varētu sasniegt atšķirīgos laikos – daļa no rīta, daļa – vairākas stundas vēlāk. Savukārt Krusts norādīja – īsziņas acīmredzot nav tehnoloģija, kas tam ir domāta.

Piedāvājam noskatīties spilgtākās raidījuma epizodes:

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

Aizsardzības ministrijaDelfi PlusKiberdrošībaSpried ar DelfiLatvijaAgris KrustsGints Mālkalnietis

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit