Septembra vidū teju vienlaicīgi uzliesmoja divi militāri konflikti – 13.septembrī bruņotas sadursmes izcēlās uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas, savukārt dienu vēlāk sīvas sadursmes izcēlās arī Kirgizstānas un Tadžikistānas robežas.Raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes docentu Māri Andžānu un bijušo NBS komandieri un Latvijas vēstnieku Kazahstānā un Azerbaidžānā Juri Maklakovu sprieda par konfliktu būtību un iespējamām turpmākajām sekām, ņemot vērā, ka trīs no šīm četrām valstīm ir Kolektīvās drošības līguma organizācijas dalībvalstis, kuru vidū ir arī Krievija.
Sadursmēs, kas sākās 14.septembrī, Kirgizstānā dzīvību zaudējuši vismaz 59 cilvēki, bet 164 ievainoti, liecina oficiālās aplēses. 136 000 cilvēku no Kirgizstānas Batkenas apgabala evakuēti. Tadžikistānā dzīvību zaudējis 41 cilvēks. Pēc sešu dienu ilgām intensīvām apšaudēm abas puses 20.septembrī vienojušās par uguns pārtraukšanu.
Kopš neatkarības iegūšanas 90.gadu sākumā Kirgizstāna un Tadžikistāna nav spējušas atrisināt domstarpības par 1000 kilometru garo robežu.
Savukārt pirms divām nedēļām uzliesmojušās sadursmes Armēnijas un Azerbaidžānas vidū ir lielākais abu pušu konflikts kopš 2020.gada septembra, kad to starpā uzliesmoja karadarbība par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!