Krievijas spēku okupētajās Ukrainas teritorijās okupācijas vara sarīkojusi “referendumus” par pievienošanos Krievijai. “Balsošanai” paredzētas četras dienas – no 23. līdz 27. septembrim. Kādos apstākļos notikuši šie referendumi un ko tie varētu mainīt – raidījumā “Spried ar Delfi” žurnālists Andris Auzāns sarunājās ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu un Rīgas Juridiskās augstskolas lektori, starptautisko tiesību eksperti Ievu Miļūnu.
Par "referendumu" par iekļaušanu Krievijā rīkošanu paziņojušas pašpasludinātās "Luganskas tautas republika" un "Doneckas tautas republika" iekļaušanu Krievijas sastāvā, un dienu vēlāk par to paziņoja arī Krievijas spēku okupētās Hersonas apgabala daļas okupācijas administrācija un okupētās Zaporižjas apgabala daļas okupācijas vara.
Šādi paziņojumi izskanējuši pēc veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma, kas vainagojās ar okupēto Harkivas apgabala teritoriju atbrīvošanu.
NATO jau pirms "referendumu" sākuma paziņojis, ka viltus referendumiem nav leģitimitātes un tas būs klajš ANO statūtu pārkāpums. Paziņojumā arī uzsvērts, ka NATO valstis neatzīs šo reģionu nelegālo un nelikumīgo aneksiju.
Arī G7 valstu līderi norādījuši, ka referendumiem "nav juridiska spēka vai leģitimitātes, kā to demonstrēja Krievijas sasteigtās organizēšanas metodes, kas nekādā veidā nerespektē demokrātiskās normas," un nosodīja "klajo vietējo iedzīvotāju iebiedēšanu."
Tikmēr okupācijas spēki uz Zaporižjas apgabala Melitopoli no Krimas veduši masu skatu dalībniekus, lai Krievijas medijos radītu šķietamību par balsotāju aktivitāti pseidoreferendumā okupētajā Ukrainas daļā.
Kāpēc Krievijai šādi "referendumi" vajadzīgi un kādas tiem būs sekas, runāsim raidījumā.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv