'Spried ar Delfi' par civilās aizsardzības sistēmas trūkumiem. Pilns ieraksts

Jau ziņots, ka Valsts kontrole ir veiktusi revīziju par 2016.gadā pilnveidotās civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbību.

VK norādīja, ka visā sistēmā ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, lai labāk sagatavotos krīzēm, pēc iespējas tās novērstu un efektīvi pārvarētu, kopumā mazinot katastrofu negatīvo ietekmi gan uz cilvēku veselību un dzīvību, gan ekonomiku.

Viena no pirmajām lietām, kas VK ieskatā jāizdara, - jāpilnveido katastrofu pārvaldības institucionālais modelis, lai būtu skaidrs katastrofu pārvaldīšanā iesaistīto institūciju atbildības sadalījums, institūciju rīcībā būtu nepieciešamie resursi un kapacitāte un būtu paredzēti risinājumi visaptverošu, visu valsti un daudzas nozares skarošu katastrofu pārvaldīšanai. Esošajā katastrofu pārvaldīšanas modelī nav padomāts par tā īstenošanas iespējām ne juridiski, ne praktiski. Lielā mērā ir radīta sistēma, kurā daudzi piedalās, bet neviens nav atbildīgs.

Savukārt VUGD uzsvēra, ka, izstrādājot Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumu, tika ieviesta jauna pieeja risku novērtēšanai un katastrofu pārvaldīšanai Latvijā, nosakot katra līmeņa atbildību un pienākumus.

Sistēma ir salīdzinoši jauna un esot "nepieciešama domāšanas un pieejas maiņa", kas prasa laiku, tādēļ visiem kopā ir jāstrādā pie tās attīstīšanas un pilnveides, bet tam ir nepieciešamas plānotas un paredzamas investīcijas, nevis vienreizējs ieguldījums, lai aizpildītu aktuālos trūkumus, kā arī cilvēkresursi. Tāpat nepieciešama iesaistīto institūciju izpratne par civilās aizsardzības nozīmi valsts iekšējās drošības stiprināšanā.