Krievijai turpinot masveidā apšaudīt Ukrainas kritisko infrastruktūru, elektrības pārrāvumu dēļ dzīves apstākļi daudziem ukraiņiem pasliktinās, raisot bažas, ka Eiropas Savienības (ES) valstis varētu piemeklēt jauns bēgļu vilnis. Kādi ir apstākļi Ukrainā šajā ziemā un vai Latvijā atbalsts bēgļiem ir pietiekams – par to otrdien, 13. decembrī, pulksten 12 žurnālists Andris Auzāns sarunājās ar Latvijas vēstnieku Ukrainā Ilgvaru Kļavu un biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekli Lindu Jākobsoni-Gavalu.
Krievijas sāktā kara dēļ 13,5 miljoni Ukrainas iedzīvotāji atstājuši savu dzimteni un nokļuvuši ES teritorijā caur legālajiem robežas šķērsošanas punktiem. Latvijas robežas šķērsošanu ukraiņi pamatā izmanto tranzītam, tomēr vairāk nekā 35 000 cilvēki drošu patvērumu raduši Latvijā.
Saeima aizvadītajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, atbalsta sniegšanu Ukrainas bēgļiem pagarinot līdz vasarai.
Līdz šim atbalstu bija paredzēts sniegts līdz šā gada 31.decembrim, savukārt šodien nolemts, ka primāri sniedzamais atbalsts tiek īstenots ne ilgāk kā līdz 2023.gada 30.jūnijam. Tāpat valsts turpinās nodrošināt izmitināšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023.gada 30.jūnijam tiem ukraiņiem, kuriem tā nepieciešama arī pēc likumā minētā 60 vai 120 dienu perioda.
Tikmēr labdarības organizācijas vēsta, ka noliktavas, kurās bēgļu ģimenes meklējušas palīdzību, ir tukšas, un jo īpaši trūkst ziemas drēbju. Kā varam palīdzēt ukraiņiem gan Latvijā, gan Ukrainā, un vai atbalsts ir pietiekams – skatieties raidījumā.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!