Ukrainas Bruņotie spēki un citas aizsardzības spēku vienības atbrīvojušas jau 40% teritoriju, ko Krievija bija okupējusi pēc 24.februāra, savukārt Krievija tikmēr gatavojas jaunam mobilizācijas vilnim. Kā kara gaitu ietekmējusi iepriekšējā mobilizācija, kas Krievijā tika izsludināta septembra nogalē, un kā mainījusies Krievijas propagandas retorika – par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Ansis Īvāns sarunājās ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku un NBS majoru, Zemessardzes štāba virsnieku Jāni Slaidiņu.
Atbrīvojot okupētās teritorijas, atklājas arvien jauni Krievijas armijas pastrādāti kara noziegumi, nogalināti un spīdzināti simtiem ukraiņu. Krievija arī turpina plašas apšaudes, mērķtiecīgi nodarot postījumus Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai, tomēr panākumi frontē izpaliek.
Saskaņā ar Ukrainas izlūkdienesta datiem jauna mobilizācija Krievijā varētu tikt izsludināta jau šonedēļ, 5. janvārī, un šoreiz jauniesaucamie pavēstes varētu saņemt arī bankās.
Ārpolitikas pētnieku vērtējumā Krievijas režīma līdera Vladimira Putina Jaungada uzruna apliecina, ka Krievija viņa vadībā negrasās padoties un viņš ir gatavs turpināt karadarbību Ukrainā arī ar lieliem zaudējumiem. Taču padoties nav gatavi arī ukraiņi – socioloģiskajā aptaujā pērnā gada nogalē 85% ukraiņu pauduši, ka Ukrainas teritoriālu piekāpšanos Krievijai miera panākšanas labā uzskata par nepieņemamu.
Uz ko cer Putins un par ko liecina notikumi frontē – skatieties raidījumā.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!