"Gan eirozonā, gan Latvijā inflācija šajā brīdī nudien vairs nav kara izraisīta," sacīja Kazāks, piebilstot, ka kara izraisītā inflācija bija pirmais vilnis, ko noteica straujais energoresursu cenu kāpums, taču šobrīd energoresursu cenas ir samazinājušās un līdz ar to arī inflācijai būtu straujāk jāmazinās, bet tas tā īsti nenotiek.
Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka šobrīd patēriņa cenu kāpums tik strauji nemazinās, jo inflācija no energoresursiem ir jau "pārvēlusies" uz citām jomām.
<script type="text/javascript" rel="gallery" src="//g.delphi.lv/dgs/loader.php#id=180637"></script>
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,6 %. Ekonomikas ministrija norāda, ka lielākā palielinoša ietekme februārī bija cenu pieaugumam pārtikai par 1,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem.
Pārtikai februārī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums, bet šogad tas bija nedaudz straujāks nekā raksturīgs šim mēnesim. Lielākā palielinošā ietekme bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem, svaigiem augļiem un kafijai, savukārt lielākā samazinošā ietekme bija cenu kritumam pienam un žāvētai, sālītai un kūpinātai gaļai.
Pārtikas produktu cenas pasaulē samazinās jau vienpadsmito mēnesi pēc kārtas. Februāra mēneša laikā tās samazinājās par 0,6 %, bet gada laikā bija vērojams kritums par 8,1 %.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv