Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma Valsts aizsardzības dienesta likumu, kas paredz pirmo 18 gadus vecumu sasniegušo jauniešu iesaukumu šā gada vasarā. Par to, kā tiks ieviests valsts aizsardzības dienests, kā arī par Imigrācijas likuma grozījumiem, kas attiecas uz uzturēšanās atļauju pagarināšanu Krievijas pilsoņiem, žurnāliste Alina Lastovska 6. aprīlī pulksten 12 raidījumā "Spried ar Delfi" iztaujāja Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Igoru Rajevu (AS) un Saeimas deputātu Ati Švinku (P).
Valsts aizsardzības dienesta likums nosaka, ka valsts aizsardzības dienests ir valsts dienesta veids, kas ietver valsts aizsardzības militāro dienestu, kā arī valsts aizsardzības civilo jeb alternatīvo dienestu. Valsts aizsardzības dienestam būs pakļauti vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Likums nosaka, ka iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā ir pakļauti pilsoņi - vīrieši, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra.
Pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpinās iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību), būs pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas.
Ja pilsonis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpinās iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību) un nebūs absolvējis izglītības iestādi līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, viņš būs pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.
Likums arī nosaka, ka valsts aizsardzības dienestam būs pakļauti vīrieši līdz 27 gadu vecumam, ja būs zudis attiecībā uz viņiem lēmumā par valsts aizsardzības dienesta atlikšanu noteiktais pamats.
Likums nosaka, ka valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties vīrieši un sievietes no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam. Personas, kuras būs brīvprātīgi pieteikušās valsts aizsardzības dienestam, uzsāks dienesta izpildi 2023. gada 1. jūlijā.
Attiecībā uz ārvalstīs dzīvojošajiem likums paredz, ka līdz 2027. gadam valsts aizsardzības dienestā neiesauks pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstīs un savu dzīvesvietas adresi ārvalstīs ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.
Raidījumā runāsim arī par grozījumiem Imigrācijas likumā, ar kuriem paredzēts ļaut Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem iegūt uzturēšanās atļauju, nokārtojot latviešu valodas eksāmenu, ko nepieciešamības gadījumā varētu kārtot divreiz.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!